Benita L. 7. aug 2019. 11:47Tu te sarežģīji visu ar saviem krustojumiem.Sen neesmu bijusi uz "klusā" rajona pusi.Atpazinu Elizabetes ielu,vai kļūdos?Neatminu kā sauca padomijas laikos šo ielu...Uh,30 gadus atpakaļ,kopš nedzīvoju Valdemāra un Dzirnavu krustojumam tuvāk,sanāca tusēt tai pusē.Dzīvoju toč komunālajā,bet ar atsevišķu ieeju no trepēm.Ha,lai tiktu koptelpās nācās iet caur trepjtelpu uz otru pusi - virtuve,tualete,vanna,pat stacionārais telefons.Kaimiņi bij vājprātā ik reiz skriedami caur trepēm klauvēt pie durvīm! Mobilo vēl nebij,kādi radiotelefoni bij tik parādījušies.Oi,aizkavējos atmiņās!
Guna a. 7. aug 2019. 10:36Gravitācija atkāpjas ! Lily ! kad - tuvojas ...
Guna a. 7. aug 2019. 10:25Spēcīgas vibrācijas ! liek noreibt kas - skaidrā esot ...
Guna a. 6. aug 2019. 21:51
........................ un ja vēl -> <- sadodas rokās ...
Guna a. 6. aug 2019. 21:48Pirmkārt un galvenokārt - mūzika ! viennozīmīgi.
Elva E. 6. aug 2019. 21:31Katarse ir tie skaistie mirkļi , kad gravitācijai vairs nav varas pār ķermeni , tas lido līdzi dvēselei !
Visbiežāk tas notiek mūzikas iespaidā .
Gunars S. 6. aug 2019. 21:01Benita, tu visur tu esi pabijusi. Max,
mocis ar sevišķi lielu motoru!
Guna a. 6. aug 2019. 20:57Mēģināšu vizualizēt Tavu atmiņu stāstu , Gunar ...
Gunars S. 6. aug 2019. 20:54Guna, dziesmiņa super! Kas attiecas uz namiem, tie pamazām atbrīvojas no padomju vaibstiem un izskatās ļoti grezni. Es atceros dzīvi tajos, četras vai vairāk ģimenes ar bērniem uz vienu ateju un vienu vannu. Strīdi un pat kautiņi starp sievām un pat vīriem. Sevišķi nejauki darba dienās no rīta. Mūžīgā problēma koplietošanas telpu sakopšanā.
Guna a. 6. aug 2019. 20:47Gunta , Tavs kompanjons - kompānijā šamajā iederas ! uz kārā pirms - zoba tiek -> ņammm !
Neķer kreņķi , Vasilij , garšīgo kompāniju - uzkraukšķini !
Ingrida X. 6. aug 2019. 20:41 Nebūs gluži precīzi, iespējams, bet vārdi, kas mani aizķēra šovakar; vārdi, ko atkārtošu sev atkal un atkal no jauna:
".. lai kas arī nenotiktu, nedrīkst atmest īstā ceļa meklējumus.. "
Mums katram ir tāds- īstais, neatkarīgi no visa- šībrīža apstākļiem, sarežģījumiem, gadiņiem....
Ingrida X. 6. aug 2019. 20:35 Frēzija!
Par zemenītēm- tikko lasītajām Tavā dārziņā!, un puķītēm- sirsnīgs paldies Tev!!!
Paldies par uzrakstīto 4.augustā 19:32!! :))) Jā, nav vērts - taisnība Tev!!
Guna a. 6. aug 2019. 20:31Skumjš reizēm piesitiens - atmiņu vibrācijām ...
Ingrida X. 6. aug 2019. 20:28Vasilij. Paldies, ka pabiji te. Tikai, kā esmu paudusi jau sen, tie tekstiņi, kas blogā no bloga- manā redzējumā- ir skumji- nekas. Lai viss Tavā dzīvītē uz labu!
Ingrida X. 6. aug 2019. 20:26.... nē, nē, Oskar- nekas nekad jau nav visiem. Tikai normāli. Kas mani piesaistīja visvairāk? Tas, ka cilvēki, vēlot viens otram vislabāko, rīkojas ne gluži tā. Un tad, kad Mīlestības skarta, esi darījusi it kā visu, kas darāms, to stiprinot, izrādās, viss sanācis pretēji.... Un tas, ko domājies esot sienam, īstenībā- attālina....
Neviena grāmata, nevienas atskārsmes, kas skar tieši mūs, nav un nebūs izstāstāmas. Katrs dzīvojam pa savam, katru viss skar (vai neskar!) pa savam.. Jo esam taču tik dažādi, it visā.... Un- tikai nesen esmu atzinusi pati sev, cik daudz kas mūsos no bērnības, no tā, kas ietekmējis, kā izrādās, pārāk dziļi.... Vai esmu priecīga, to apjaušot? Nē gan.


