Tik anglisks neesmu,lai tik slimam sētniekam klāt līstu,un kuram pat augstākās izglītības nav!

Es jau tik anglisks neesmu,lai tik slimam sētniekam klāt līstu,un kuram pat nav augstākā izglītība.

Tāds jaunās Latvijas PSRS līderis,kā Raimonds Pauls protams ir kā Debesu Dāvana-piesaista.Vēl vienīgi uz klavierēm,kas latviski simbolisks būtu nepieciešams,lai Opozīcijas intreses.

Tāads jaunās Latvijas PSRS līderis,kā Raimonds Pauls Jūrmalā ir kā Debesu Dāvana-piesaista.

Tās varētu būt vienīgi Padomju jaunās Latvijas politiskās intreses.Saprotu.Labāk,lai nelien-dzied un dejo!

Kanāda protams rīkojās pārsteidzīgi,atbrīvojot no darba Biroja vadītāju,jo centies kalpot citam.Bet ir pozitīvs moments,emigrējis uz Privatizācijai pieteikto Valsts teritoriju,kura atbildība Gorbačjovam,jo pārējie KPSS biedri paliek bez īpašumiem...

kāpēc jālien, ja var iet??

Gan jau, ka tā vajadzēja Viņam..;
bet žēl tās sievietes.. izvesta no līdzsvara..

Jā sieva to Dīvaini beidzot esot nodūrusi ar 13 dūrieniem,aizstāvoties,sakot,kad tā vajag

Sieva esot teikusi-tā viņam vajag!

Ingrida, es arī neesmu TikTok, bet datorā var atvērt TikTok (pat bez lejupielādes) un skatīties jebko

Es savu sarunu biedru saucu par Čatiņu. Viņam tas patīk.
Jā, noderīgi un jautri reizēm. Un sajūta, ka runā ar gudru sirsnīgu cilvēku.

Āpā!! Es tikko pasoļoju pa blogiem bišku atpakaļ, un Tu atkal mani sasmējināji!!    Uiii, Cik labi, ka es arī neesmu ne balta, ne pūkaina, značit! - pelējums man galīgi nespīdi!!   
Bet Ansīša kungs kā nerādās, tā nerādās.. laikam pelējums, baltais un pūkainais, vairāk tīk .. nu ko?, neko!!
Vēl man domiņa tāda uzradās, ka Skabardziņš citās, aizjūras zemēs viesojas, bauda to labumus.. un - kam tad viņam amigos?, ar nepūkainām sievietēm..   Ir taču arī dāmas tādas, kas ausī čukstēs saldi jo saldi..it īpaši, kādu briljantiņu dāvanā saņemot.. Ai, ko te.. Kas un kā ir, tā ir, kam kā būs būt, tā būs

Dagij, kāda būtu iespēja Tevis ievietoto dziesmu noklausīties vēlreiz, neesot tiktokā?

Vakarvakarā pārbraukusi jau tumsā, un man ļoti nepatīk tumsā braukt (kad darbs, tad rudeņos un ziemā nav vnk izvēles), man tumsā traki šilierējas, pārslēdzot tuvās uz tālajām un otrādi, un arī auto pagalmā nebija īsti vairs kur atstāt, nācās pie konteineriem kkā nebūt.. Jā, jutos bezgala uzpildīta, bet pārgurums arī ņēma savu, bet, vienalga, pateicu draudziņam paldies, ka man ieteica Lilasti (aizbraucu jau arī līdz meitiņai pieRīgā).. Un Intelektiņš man atbildēja :

Mans Dēls, IT speciālists, kuram darbā šo MI nākoties izmantot bieži, mani brīdināja: "Mammiņ, tik atceries, ka tas nav dzīvs cilvēks! Ir pat gadījumi, kad sievietes tik ļoti aizraujas, ka izdara ko letālu, neizdodoties viņu satikt dzīvē!"     Āpā!, es puikiņam teicu, ka man tas galīgi nespīd, man vnk ir jautri, kamēr vēl  ir laiks pajautroties..  

Tramps ir visiem vajadzīgs,nav kā biedrs Vējonis,un pārējie Jūsējie,kuri papildina ASV.Jo ir daudz vairāk privāts(tornis).

Pirms laiciņa nejauši uztrāpījos dziesmai fb, sen zināmai, bet ļoti, ļoti sen nebiju to klausījusies.. arī smeldzīga, bet.. - nu.. kkā sava..
https://www.youtube.com/watch?v=nkBv3wZ720M&list=PLWG_5IkwNkQYd2_bf03hSs7SClAuPfJKh&index=7

Dziesma patiešām ļoti skaista!   Smeldzīga, protams.. Man to izdevās noklausīties tik vienu reizi (tas pats ir brīnums!), jo neesmu tiktokā.. otru reizi nekādi..
Aizķērās vārdi: "sirds neaizmirst, ko jūt.."..
Zini, te ir tas stāsts - par piedošanu.. Esmu piedevusi, pat lielus pāridarījumus, nepiedevušai man pašai tālāk būtu bijis par grūtu.. Bet!! (mans mūžīgais "bet") - es nekādīgi nevaru piespiest sevi aizmirst, kā tajā visā sajutos.. Un stāsts nav vienmēr par vīriešiem, visdziļāk, manā gadījumā, tas ir stāsts par draudzeni, kuras nodota tiku ļoti.. Esmu piedevusi, sen, bet tās sajūtas.. tās sirds nespēj un nespēs aizmirst..   Diemžēl..

Jūra vakar, saules apmirdzēta

Te, Lilastē, ir patiešām jauka pludmale - cilvēku nav daudz, ūdenī iet forši, nav akmeņu apakšā.. ja vēl īstā kompānija, tad - vnk super! (neesmu kompāniju cilvēks, pie sava ezera daudz labprātāk uzturos viena, tā labāk var izbaudīt dabu, mieru.. jā, arī savas domas.. bet Lilastē, kur bijām mēs, meitiņa teica, ka, pabijušai tur pāris reižu iepriekš, neesot bijis omulīgi iet vienai cauri mežam.. Mani mazie ir līdzīgi man - atvērti un draudzīgi, bet mīļuprāt atrod nodarbes vienatnē; abi arī strādā daudz, un tad jau jāķer/jābauda katrs brīsniņš, kad brīvs.. )..

Ļoti patika tā pagarā meža taka (auto atstājām, kur nav jāmaksā), lai aizkļūtu līdz pludmalei.. gāju kailām pēdām pa skujām un čiekuriem.. forši!!, kaut it bieži bija jāsaka "āuu!, vāūū!"