Dagij! Arī man ir notikušas dīvainas lietas ar lietiņām, kuras ļoti nozīmīgas man.. Tā man gadiem kaklā vnm bija 2 sudraba ķēdītes: viena dēla dāvināta ar mana vārda 1.burtu "I", otra - meitas dāvināta ar eņģelīti.. Bet! - eņģelītis ar visu ķēdīti kkur pirms gada pazuda.. izmeklējos visur.. domāju - noslēpusies no manis, kā reizēm mēdz lietas no manis noslēpties, bet... neatradās joprojām.. Līdz pag.vasarā beidzot sapratu - pazudusi, bez pēdām.. Tad nopirkām jaunu sudraba ķēdīti, kurā iekārts akmentiņš no meitiņas - ar īpašu vēstījumu..
    Ne jau lietu, kuras mums tik vērtas, dārdzībā tā nozīme, ne tuvu! Bet tajā, ar kādu vēstījumu tās mums.. Saprotu Tevi, ļoti!!..

   Paldies, Linard, par daudzajām puķītēm!   Tu esi mans virtuālais draugs jau izsenis sen, esam bijuši uz nažiem (pats zini ), bet - tas nemaina to, cik daudz ko stāstām, uzticam viens otram, un - paldies Tev un Tavam foršajam dēlam par to, ka rūpu Jums joprojām!

   Man atkal kaut kas galīgi iet šķērsām - saplīsa mana skaistā ''apzeltītā'' rokassprādze.
Nē, tāpēc nejūtos "plika", bet asariņa nobira gan. Tā bija sprādzīte ar magnētiņiem (it kā tievēšanai   ). samēra lēta , bet jauka.

   Nez kas ir, k plīst viena rota aiz otras??? Trešā pusgada laikā.. hmm..

    (nevajag, lūdzu!, ko dzēlīgu! Neesmu barbija, ne tuvu!, zinu, bet tas jau neliedz man vai ikkuram citam priecāties par savas dzīves mazajiem, foršajiem mirklīšiem )

.. tie mani šodienas auskariņi, kurus atzīmēja pārdevēja kasē, un, jā!, sajutos priecīga, ļoti! (foto tikko, uz fikso; nu nav nekā diža, zinu, bet gribējās atrādīt, par ko tad ir stāsts )

   Saulīte tad bija, bet vējš.. brr!, nosalu gan!, kaut 1.x šoruden uzvilku siltāku virsjaku..
Labiņi, man tūliņ vakara darbiņš klauvēs pie durvīm, nekas - naudiņa tad pati maciņā neskrien
   Tad jau.. tad jau kkā kliedēsim tos tumšos vakarus.. neļausimies kkādam depresionam vai vēl nez kam tur

Sveika!
Nav iedvesmas rakstīt..
Pagaidīšu.. :)
šodien skaista saulīte mūs lutina.

    Labrītiņ!
    Tik sen jau runā par to, ka beidzot nekruķīt vairs to pulksteni.. bet! - tut kak tut! - griez vien atkal..  
    Iepriekš nezināju to Gaigaļu Jāni (ka jau daudz ko nezinu), bet, jā!, paldies par ievietojumu
    Uzraksti, Dagij, kādu jaunu ierakstiņu, gan jau Ansītis atnāks ar Tevi parunāties, ne vairs klepiņš būs, ne iesniņš
    Oki, dzīvojamies! :))))

       Dziesmas ir visādas. Man ieteica Gaigaļu Jāni paklausīties. njā, tās nav dziesmas ar jautru tekstu. Galīgi ne atpūtai.
      Un laiks ir drūms, jūti, ka vēls, bet pulkstenis rāda tikai 21:45. :) Darbošanās kā parasti, bet tomēr sagurums nez kāpēc. Cerams, ka nākošgad vairs negrozīsim laika rādītājus.
     Nez kur Ansītis pazudis? vai apslimis???  
https://www.youtube.com/live/8Agwr7BZsvw?si=-llchea5dgU0DEFJ

.. labu laiciņu nebiju klausījusies..
https://www.youtube.com/watch?v=4WhDjRalaMQ&list=RDukDeZm6b64U&index=4
   Lai labs naktsmiedziņš un visa nedēļa - izdevusies!

   Vakaros, nē, jau pēcpusdienā, atkal tik ātri satumst.. kā man nepatīk šis laiks!!   Šis laiks, kad pārgriež to pulksteni, viss šis, līdz Ziemassvētkiem.. man vnm bijis visnomācošākais.. Mānu jau sevi, kā māku.. ar visādiem maziem prieciņiem..
   Šodien? Uzrakstīja gadus 3+ nesatikts draugs, kurš gadus n-tos jau strādā Skandināvijā.. Novēlēja jauku nedēļu.. un es? - es patiešām sajutos par kripatiņu jaukāk
   Dāvāsim mazus prieka mirklīšus, kaut tikai ar ziņu, vai mazmazītiņu dāvaniņu tiem, kuri ir mūsu dzīvēs.. Ai, nu labi, ja pārāk patētiski, lai! Es vēlējos to pateikt..

Ak, dieniņ, Dagij, šitādu dziesmu, ar tāādu tekstu - vakar 21:37... tirpas pārskrēja, noklausoties..
  Par to jau ir stāsts.. Bet - tā galīgi nav dziesma jaukam vakaram!   Skumji patiess teksts tajā, bet... jā, mans mūžīgais "bet"-
  Es izdarīju, ko spēju, lai būtu citādāk, lai būtu savstarpēji saprotošāk, piedodošāk (es tgd runāju plašākā kontekstā)..
  Te, amigosā? - pieļauju: ienesu daļu nesaskaņu. Bet es to nedarītu, goda v.! (un nepiesauciet man atkal to, kas un kā bija kādreiz!!), ja ne tas aizvainojošais, mani pazeminošais vienas augstprātīgas personas komentārs.. Zinu - nevajadzēja reaģēt vispār, bet - nevaru pagriezt laiku atpakaļ.. Lai cik tas viss maziski un nenozīmīgi sīki..
  

   Ingrīdiņš nebija mežā, viņai vispār tumsā bail, kur nu vēl uz mēnesi gaudot?!
Man patīk savās sienās, nē, viss vēl ne tuvu nav tā, kā vēlos, bet .. ar laiciņu, pamazām..
Un - paņemot brīvsoli drusciņ ārpus, bija jāsadara darbiņi, šādi un tādi
  (lai cik man labi kur nebūtu, bet, atslēdzot sava dzīvoklīša durvis, sajūtos tik ļoti pie sevis, ka.... jā, tāpēc vien vērts pamainīt sienas.., ne 1.reizi pie šīs atziņas nonāku Man bezgala svarīga pašnoteikšanās )

    Esat jauki parunājušies.. nu tik jauki, cik ar Rihardiņu tas vispār iespējams..   Man tad, kad traki sagribējās pārmīt kādu vārdu, pāris reižu trāpījās tikai Rihardiņš, un - šķita, ka tīri sakarīgi var par kko nebūt.. Bet tad - tad viņš atkal saraksta ko tādu, kas mani atsviež atpakaļ pamatīgi.. Un tad es domāju: Raksta viņš tīri sakarīgi, ja runājam par gramatiku (es nepiekasos visiem komatiem un tml., tā patiešām nav!!), bet tās domas, tie izteikumi.. brīžam "brrr" un tikai.. Duāla personība, ko citu teikt?

https://www.youtube.com/watch?v=0W7wjKWavEY&list=RDukDeZm6b64U&index=27

Jauku vakaru!

Guļam?

Dagija jau gaudo?

Vakars bez Ingrīdiņas

Ingrīdiņš mežā atpūšas, gaudo uz mēnesi bez sakariem?