Tāds bardaks manos tā saucamos sapņos, ka, ja manā dzīvē reāli kaut kas vēl, kaut ik pa laikam notiktu, tad - vairs nevarētu saprast, kas bijis pa īstam, no kurienes uzradušies tie cilvēki, kuri mani tik labi pazīst un, kāpēc viņas ir atkal kopā, kaut dzīvē viena otru ciest nevarēja.... ja jau būtu viņām tāda vara sen jau būtu mani paņēmuši pie sevis, lai es te nemokos, jo nu jau pat rokas izstiept nevaru.... visa labā puse tā kā vēlas atdalīties pat seju savelk krampī to pusi un tāds nespēks, ka laikam, ja šodien nekur neiziešu ārā, tad laikam arī neiziešu, bet nav jau spēka, tāpēc nav brīnums, ka pa sapņiem meklēju kur, ko aprīt, - kā nekā pat neatceros kad pēdējo reizi esmu bijis veikalā un mājā jau piekto dienu kā visi ēdami krājumi ir beigušies, izņemot konfektes, kuras vairs nevaru, jo cukurs asinīs ir debesīs, tāpēc laikam burkšķ vēders, reibst galva un sāp baigi labais plecs

Nezinu, Rihard.. Man Tavu domāšanu/uztveri saprast pagrūti.. Tāpat kkā nespēju pieņemt to - likteni, no kura neizbēgt.. Vēl vairāk - ka neizbēgt no sevis.. Situ pa taustiņiem un domāju.., jā, domāju.. Mēs taču cenšamies kko mainīt sevī!, tā taču tas ir!! Vai tā ir nerezultatīva bēgšana no sevis? - nedomāju gan!.. Ja saprotam (patiešām saprotam!), kas ir tas, kas mūs visu laiku sazemē, tad taču sākam domāt/rīkoties savādāk; beigu galā - arī uztvert/sajust savādāk.. Saprotot, cik daudz kas mūsu pašu rokās.. Negribēju baigi gudri (it kā! ), bet centos uzrakstīt, kā to saprotu es..
Vai man viss sanāk tā? Nebūt! Bieži galīgās auzās, bet! - zinu, ka vislielākā vaina manī pašā.. Nu tā kkā..

Ne jausmas, kādas noliktavas it kā tika meklētas tajos grāvjos stundas trīs..

Karameļu administrācijai.

Ja Melānija jūtas kā Opolīne.

Ovālie uzrādījuši Patriot administrēšanas vietu,ziņo ļoti precīzi,ne tikai karameļu noliktavas.

Balta lapa, nav slikti. Pat, ja nav vairs iespējas visu sākt no gala, bet, ja piešķir pabalstu, piemēro citus atvieglojumus un vari pārvietoties pa valsti bezmaksas, nav ne vainas, it īpaši, ja nevienam nav tiesības nosodīt.
Tāpēc laikam sāku saprast, kāpēc tik daudzi tolaik ienīda un necieta Grigoriju Rasputinu.
Bet tā jau ir, ka no likteņa neaizbēgsi, tāpat kā no sevis..
Tikai mīlētāji ir pasargāti no visām likstām, ko gan nevarētu teikt par Boniju un Klaidu.
Nav saprotams vairs kā rokās ir mūsu dzīves, mūsu pašu vai tā, kura vārdu raksta ar lielo burtu, un kura priekšā visi krīt ceļos.....

Izrādās arī no zālēm var rasties aizcietējumi.... šķiet Elvisam ar to arī bija problēmas. Pat nezinu kas labāk aizcietējums vai otra galējība.... no viena grāvja otrā.... laikam jāsāk pīpēt zāle.... varbūt palīdzēs.

Teātrī arī sen neesmu bijis.... pēdējo reiz uz Meistars un Margarita..... bet tas, tā, starp citu

Bet sakot, ja nav parakstīti attiecīgi dokumenti pēc nāves varot izmantot mūsu orgānus, bet es pat asinis neesmu nekad nodevis, tāpat kā nezinu savu asinsgrupu, jo man pa vienu ausi iekšā, pa otru ārā... un ārā arī jau neesmu bijis diez gan sen.
Es pats sev cietumsargs..

Un tad, kad braucām jau atpakaļ, uz Rīgu, pēc stundām trim, tas pats! - tāpat tās karamašīnas līdz pusei grāvī, tāpat jāgaida, kamēr atļaus braukt.. tāpat tie puikiņi, kuri tajos aizsargtērpos, stāvēja un blisināja savas naivās ačteles.. tik tie ceļu poliči, esot joprojām tur, sajutās savu tiešo pienākumu svēti pildot, un - pārbaudīja tai dīkstāves momentā autovadītāju dokumentus (ar izteikti svarīgiem ģīmjiem).. Tāds teātris, ka maz neliekas!!

Jā, tā tas bija gan.. Saproti? - tā apzinātā cilvēku iebiedēšana.. Es nedrīkstu sākt runāt par politiskajām spēlēm, tad varu aizrunāties par daudz.. Bet, jā!, mēs braucām pēc miera, pie ļoti sirdsgudras un viedas sievietes, kura saprot, ko sunīši un citas dzīvas radībiņas saka, un te, 5 km pirms viņas, šitie, traki svarīgie.. brrrr... Lai jau dara savu darbu, protams!, bet kāpēc tik, marmorā kaltus ģīmjus jāuztaisa, tas gan nav man saprotami..

Traki, vai ne - miera dienās redzēt tik daudz armijnieku?

(1.reizi nepratu pareizi iepūst, nācās pārpūst , ak dieniņ, cik smieklīgi tas viss! - nezināju, ka tur kkādi pīkstieni jāsagaida; 2.reizi - jau sajutos bezmaz kā profesionāla trubā pūtēja    ; es tak iesmeju par šo visu!!; kad nespēj neko pa nopietno atrisināt, tad taisa šīs lētās показука-s.. Smieklīgi un nožēlojami, kā jau daudz kas pie mums..)
Lai laba visiem svētdieniņa!

Ā, un jā, kas vēl jautri pavisam - šonedēļ, braucot uz darbu, 2x (gan 1.sept., gan 2.ajā) bija japūš trubā - cik liels tas tur alko līmenis Pasaulīt baltā!, cik jauki, ka šiem, tā sauc.ceļu poličiem, vismaz ir ar ko nodarboties!!

Te, ceļā aiz Jēkabpils, mūs, ar dikti svarīgiem ģīmjiem, apturēja uz labu laiciņu... nu.. nu..

Sajūta? Bija ne visai, protams.. tas, cik ļoti visādas šitādas izdarības provocē kko.. neizteikšos.. (tik žēl bija skatīties /man vēl izdevās, tur stāvot, nofočīt, bet nepublicēšu/, cik daudz pavisam jaunu puikiņu visā tajā "Namejā" iesaistīti..

Tev arī laiks doties...

Uztaisi klizmu Sarkanajā laukumā pie mauzoleja, kļūsi slavens kā neviens

Ovālie devušies uz Maskavu,lai sarunātu ar Puķinu DUSTA ražotni.

Tādēļ Ovālie devās uz Maskavu pie Puķina.