Ingrida X. 21:01 Jā, mārtiņrozes arī esmu nopirkusi podiņā, un, kā saki - arī pat man ziedēja ilgi Oki, rīt paraudzīšos, kur, par cik un tā.. Mazs mērķītis nenoslinkot dienu
Bija forši parunāties!
Ingrida X. 20:57Virs manis dzīvo viena dakterīte, mana jaunuma ( ), katru rītu, pošoties uz darbu, atpazīstu viņas solīšus: tip-tip-tip.. kad noiet lejā, kkur ap 6-iem.. Tad - jau pēc min.30-40 (neesmu laiku uzņēmusi) atkal dzirdu šos solīšus, kas ritmiski uziet pa kapnēm augšā.. Un vnm apņemos: Kāpēc viņa var, bet es nē? Tad saņemos reizes 3-4, un - vsjo! Atkal tas vējiņš, tas lietutiņš... Zinu, cik daudz ko cilvēka labsajūtai dod tas, ka viņš vnk izdara to, ko apņēmies!!.. Jā.. tā tas ir ar tiem, man-veidīgajiem..zināt tad zina.. Vasarā, kad ezers, man nav nekādu šķēršļu! Tagad?.. nu jā..
Dagija D. 20:50Es pag. sestdien Mājai un dārzam noskatījos mārtiņrozes košas... ilgi zied..
Lilijas ļoti smaržīgas, bet tomēr mazai telpai par daudz..
Ingrida X. 20:45 Man ļoti prasās kāds ziediņš! Sveces un - puķītes..
Kuru Tu ieteiktu (20:42)? Man nav zaļo pirkstiņu, vnm pārcenšos, pārlaistu..
Ingrida X. 20:43Jā, paspēju laikā. Bet (es baidos tgd izklausīties galīgi nepareiza, nekas, lai!) - nācās braukt uz ātro, jā, man patīk, kur nav radaru, uzspiest uz 120 un vairāk.. Nekad to nedaru, kad slidens, jo esmu piedzīvojusi nelāgas lietas, bet tad, kad ceļš labs, jā, bišku paķeru adrenalīnu.. Neplātos ar to nemaz, tā nav!, bet ir reizes, kad sagribas drusku kko.. ne tā..
Dagija D. 20:42uz ziemu labāk ziedoša puķe podiņā :) var būt vismaz 3-4 nedēļas ziedēs
Ingrida X. 20:39 Jā, Dagij 20:32, esmu iemācījusies ātri tikt pie dzīvotprieka
Piem., tagad - skatos - mana kompozīcija uz rakstāmgalda sanīkusi.. dzīvās puķītes dabā vairs tad nedabūt, rītrīta mērķītis - nopirkt ko smuku, lai tās smilgas nav tik vientuļas Būs iemesls laicīgi uzcelties!! , ai, smejos, protams!, jo gan jau bišku paniekošos gultiņā gan :)))))
Ingrida X. 20:34Vakar pārbraucu ļoti vēlu, bija darbā sapulce ne pa jokam.. Un tad, pieradušai aizmigt jau kkur ap 21iem +, vairs nespēju iemigt nekādi.. Jau 2.. 3.. bet modinātājs jau 05:15.. Un tad.. nu tad nesapratu (pirms brītiņa šo kuriozu māsai stāstīju), kas tā par dziesmu, kura tik monotoni atkārtojas..bet tas viss miegā.. un skan atkal un atkal tas pats motīvs.. līdz - 6.30 pielēca, ka mans modinātajs nenogurstoši spēlē!!! Tgd, to rakstot, jau jautri, bet tad, kad apjēdzu, kas un kā, nemaz priecīga nebiju.. kur nu!!! :)))
Dagija D. 20:32un ja vēl sestdiena saulaina, tad spēki un dzīvesprieks ātri atgirežas
Ingrida X. 20:28 Jā, un labi, ka beidzot, aizvakar, man ir riepas ar šipiem! Es jau Vasilijam teicu un sasmējos, ka tos šipus vajag arī man, jo brīžam tas vestibulārais aparāts pieklibo :D :D :D
Bet! - piektdienas vakars vnm ir īpašs! Kaut izsīkums, jā!, bet priekšā veselas divas dienas, kad man nav jāgaida tie trakie modinātāja trinkšķi..
Dagija D. 20:27vienai(am) grūti savākties un IET.. Vajag ceļabiedru.
Mēs ar Onti nesen atnācām. Tumšs ļoti, ja patālāk no centra, bet labi, ka cilvēku maz.
Man ļoti patīk vakara pastaigas.
Ingrida X. 20:23.. zinu.. bet tik daudz reižu nogurķojos (tad vējiņš vainīgs, tad lietutiņš, tad sāpīte kkur iemetusies , ai, rakstu un smejos, bet tā tas ir ar mani!) un neizeju to gabaliņu pa apvedceļu, ko esmu apņēmusies iziet ikkurā brīvākā dienā.. Agrāk gan varēju sevi labāk piespiest, manas mazās suņuks Čakijs mani motivēja - izskrējām kārtīgu riņķi .. knapi tiku viņam līdzi .. Bet tgd, rau! - varu 100+1 atrunu sameklēt savam.. slinkumam .. te nav cita, precīzāka apzīmējuma..
Dagija D. 20:19nu himna.. neteikšu neko... jā, jādzied gan kultūras pasākumos, gan hokeja mačā uzvaras gadījumā.. :)
Dagija D. 20:17Rihards stāstīja, ka viņa mājas priekša ir nekopta..
lūk, būtu vertīgs dinamiskums - sakopt mājas priekšu :))
Bet tas neattieas uz Tevi :)
Ingrida X. 20:14Tieši tā, Dagij! 20:06 -
mani atgrūž pārpatriotiskas izpausmes, jā, tā tas ir! Ja godīgi: man nepatīk mūsu Himnas vārdi (teksts), galīgi nē! Bet! - ne jau man tur ko mainīt.. Tāpat, kad no tā neizvairīties, dziedu kopā ar citiem..
Ingrida X. 20:11 Zinu, ka strādāju par daudz, pati gurstu no tā.. Bet! - esmu sev nospraudusi latiņu, līdz kurai (dažādās nozīmēs).. un tad.. nu tad.. Kā nesen teica mans labs draugs: "Esmu kustībā, strādāju un nesēžu uz vietas... patīk dinamika un padarītā darba sajūta", jā, citēju vārds vārdā, kad izteicu pārmetumus par kko, galīgi stulbu..
Jā, reizēm, pat ne reizēm - bieži!, sajūtu, ka dinamikas manī par maz.. bet.. tas, ļauties kūtrumam.. tas jau ir beigu sākums, ne tā?