bet ja dzīve ir izpurinājusi tā,ka nav spēka pat elpot?...ja nekam neredz jēgu,ja negribi,lai pienāk rīts?

mums vienmēr ir izvēle. un ir jāizcīna savas iekšējās cīņas, lai kļūtu par to, ko vēlamies būt. tikai tā var iepazīt sevi visu, nevis akli iedomāties, ka esam tikai vienā krāsā, vienā skaņā..

Mandy kas esi Tu pati ka būtu jācīnās...mainot attieksmi mēs mainamies paši.. cīņa ar sevi ir pašiznīcināšanās   

Arī to naivo idiotu reiz atstās bez brillītēm un padarīs stipru.

nekad nedrīkst apstāties. tiesa:) no kļūdām jāmācās, lai patiešām uzvarētu savu iekšējo cīņu un sasniegtu mērķi ar skaidru sirdsapziņu.

  MEKLĒ  CITU  KANDIDĀTU

Izvēle vienmēr ir mūsu...
Ceļš uz mērķi ir svarīgāks...tas ir process,kurā mēs pilnveidojam sevi,
lai sasniegtu šo mērķi !
Bailes un apstāšanās apstādina šo procesu,kā Tu pareizi saki- novirza
no mērķa,taču arī tā ir pieredze,(kaut arī negatīva) no kuras var mācīties
Mērķis ir šī procesa gala iznākums,tātad ceļa gals!
Sasniedzot mērķi -mēs atkal izvēlamies jaunu mērķi
un atkal dodamies ceļā!

Par sapņiem un ticību, ka tie piepildās!!!  

Jā.

Mondy muļķības negvelž!:)))

Varbūt... ?-var jau arī uzvilkt bruņas.

Ceļš kur sākas tur arī beidzas un tiek uzsākts jauns ceļš. Mērķis var zaudēt savu aktualitāti, vienīgais kas paliek ir attieksme ejot pa ceļu uz savu mērķi

Vai esi redzējusi gleznu-Три богатыря-ja nē atrodi netā un apskati uzmanīgi.

  prozit par sapņiem!

Precīzi Mondy Mora...ir jāiet un jādara...neviens manā vietā neizdarīs, jo tiešām bailes nogalina skaistākos sapņus...

Ir gadījies, bet ne jau ar kuru katru cilvēku.

fff   nu Aigar tu man ar Viagru ne tajās auzās aizvedi

  Ko  darīt?  Zilonim o. šūpot?

Man patika

Skaists dzejolis, Maija!
Un ir bijuši tādi brīži, kad domā par kādu un tai pat laikā saņem zvanu no viņa...un ir pasakaina sajūta...Tavas dvēseles skaņas tika saklausītas...augstākiem spēkiem vien izskaidrojams...:)