Un viņi ir laimīgi,vai ne?

lasu un acu priekšā nostājas( NOKRĪT)šitie kovāŗņi!!!

Dzeivaaju bez ruubezaam un man viss lobi

As ar, ar tewi

Samaluus, tas puorbavdeets

Viss kas beja vairs nabous - izbeja

Tas iispeejams,ja duumaa

Es sapnī jutos laimīgs -
silts vējš bija atpūtis tālu vasaru...

Es dzirdēju Tevi dziedam.
Redzēju baltajai ābelei dārzā
noritam dzintara asaru
un sauli debesīs ziedam.

Tu nāci no lauka mājās.
Tavos matos bija sapinies
rudzu lauks balts,
bet acis pilnas mirdzošām ilgām.

Es skrēju ar basām kājām
pa ziedošām smilgām
Tev pretī.

Lidoju kā vēja nests putns
pār pieneņziedu pļavām
un jutos laimīgs -
tik laimīgs
kā reiz bērnībā savā...

Kad atvēru acis -
ne bērnības vairs,
ne Tu,
ne sapņa -
nekā.

Vien skarbās ikdienas rūpe
kā pelēks ūpis
skrāpējas logā.

Alfrēds Krūklis

Nav tādas vajadzības - pagaidām  

Jauks     

Pamēģini!
Pamēģini būt par idiotu ar rozā brillēm uz acīm...
Pamēģini ļaut mīlestībai brīvi dzīvot Tavā sirdī,lai varētu
to dāvāt arī citiem!
Vai tas ir viegli?Pēc visiem sitieniem neuzcelt apkārt sienas
un noslēpties aiz tām?
Manuprāt,tikai patiesi stiprs cilvēks ir spējīgs dzīvot nebaidoties
iznākt no mūriem pasaulē ar atvērtu sirdi,nebaidoties ,ka tas viņu var arī
nogalināt!

Atkarībā no cilvēka izauksmes...vieniem Prāts+ EGO par otriem es paklusēšu

apziņa ir tikai ES daļa. tad jājautā par ko ir runa- apziņu, Es, dvēseli, Ego..?

Ir gadījies.

Vai tad kād Tu esi aizmigusi, Tevī ir domas, izvēles, šaubas...bet Tavs ES vai apciņa taču nav zaudēta...apziņa ir kaut kas cits

apziņa aug ar katru mūsu domu, izvēli, šaubām.. apziņai nav robežas līdz kurām to iepazīt. manuprāt.

Izvēle ir tik plaša cik apziņa, iepazīsti savu apziņu un būsi iepazinusi sevi

bet ja dzīve ir izpurinājusi tā,ka nav spēka pat elpot?...ja nekam neredz jēgu,ja negribi,lai pienāk rīts?

mums vienmēr ir izvēle. un ir jāizcīna savas iekšējās cīņas, lai kļūtu par to, ko vēlamies būt. tikai tā var iepazīt sevi visu, nevis akli iedomāties, ka esam tikai vienā krāsā, vienā skaņā..