Es palikšu pie vecajām, labajām promillēm:D

http://www.youtube.com/watch?v=Dhkd86Hg6u8&feature=related

http://www.youtube.com/watch?v=FPg3VEvqvqA&feature=related

Nus, laba tehnika!!! Kur mums tāda?    Paralēli dokumentācijai man pilnīgi pietiek ar ausīm uz savām ausīm un patīkamu skaļumu tajās  
Ir labi.

bet ir vietas kur tu nevari atļauties pinkšķēt un sūdzēties... tā tu vari kļūt par ķēdes vājo posmu...un vajaga padomāt to ka kādam citam klājas daudz grūtāk...

Nu ekskursija par nobradatam varzacim,ego,ka ari citam lietam.
Izturiba ,ta jau  tada ka dabas davana.

P.S.Rupjs nav jau tas kurs ,ko uzraksta vai pasaka.Rupjs es ta domaju ir tas,kurs rupji saprot.Alegorijas,zemteksti.Humors tak ir un paliek humors.

vienaa briidii sabrukt ir mulkjiigi...lietas jaatrunaa jau saakumaa...ja izliekamies,ka viss ir kaartiibaa...tad tam otram liksies,ka ir arii kaartiibaa...un mees neko vinjam nevaram paarmest...

Klausotie šo gamalu uz labas tehnikas tur ir tādas vibkācijas

Ar prieku sirdī ir vieglāk ejams ceļš.

Aha. Samts. Kvalitāte svētdienas pēcpusdienai.

Arī man pārus gadus atpakaļ viņas bals bīja patīkams atklājums

Nekausimies    
Labāk ieklausīsimies Lizzas spēcīgajā balsī  

Domām savi fizikas likumi, pa retam var arī pakauties, bet tikai ar domām   

...tas, kur un kā viņi kritīs, ne vienmēr no pašiem akmeņiem atkarīgs    
Labi labi, nekasos. Man fizikā (jupis šo rāvis!)  mājasdarbs, vott tāpēc tik gudra izklausos  

P.S. A ka tad tiem profesoriem,bakalaura gradiem.Viens Ticer 1Litrs viskija,vai ka!

Iloniņ es tikai pametu domu akmeņus...kur un kā viņi kritīs, lai paliek šoreiz akmeņu ziņā....turpinu alegorijās   

Saveja isstabas un bilzu skapisa,zalisu temperatura.

http://www.youtube.com/watch?v=a7amwsUgwOg

"platiem soļiem"...tā ir, kad doma platākiem soļiem, kā pirksti,  pa klaviatūru skrien  

Hmmm, rudzu puķe, pīpene un dzeltenā ilzīte taču arī ir nezāles labības laukā.... Nu, Agri, prātu sajauci.  
Ar tām vērtībām ir visādi- katram jau mums sava skaliņa. Mirkļa skaistumu vajag spēj saredzēt, sadzirdēt un plaukstās paturēt...ne platiem garām paiet ikdienas steigā.
Ja stāsts būtu par rozi un nezāli, tad man būtu vairāk ko teikt... Jo nemīlu rozes. Nezkāpēc vīzdegunīgas un aukstas šķiet. Bet tas tikai mans sajūtu atskaites punkts.  
Bet par tiem citiem- es tik tiešām katrā cilvēkā, kas nolikts manā priekš, redzu sevi. Kā spogulī. Un zinu, ka katrs, kas sastapts uz manas taciņas, neatrodas tur tāpat vien, bet ar nolūku....
Un vēl es te iebāzīšos...ar savām aizgājušās vasaras nezālēm