Dzēsts profils
24. nov 2010. 19:20Laime ir tad ,kad katrā sīkumā spēj saskatīt ko jauku ,Laime ir tad ,kad jūties laimīgs kautvai parto ,ka Tev uzsmaida pretī ,vane?
Medus M. 24. nov 2010. 19:17Tu labāk nospēlē kaut ko Alda Drēģera garā... Skujiņu Austrai nav ne vainas, bet izvēle ir ...garām....
aigars z. 24. nov 2010. 19:08Labs jautājums, bet mēs pa zīstam savus bērnus.
Vasilijs P. 24. nov 2010. 19:03pateicos par atpazito Polijas vilcienu,un pasi nespejat piedalities Arzemju Turistu aplaupisana.
Aleksandrs V. 24. nov 2010. 19:01Sonja.Jūs aizmirsāt pieminēt tīģerus, no kaķu dzimtas...,tur'tā lieta,ka dzīvajā pasaulē māte rūpējas par mazuļa izaugšanu,pilnveidošanu-skološanu!!!!!!!!!!Cilvēki to dara abpusēji,bet apgādību un drošibu veic ģimenes galva.šeit varēsiet iebilst...hiēnas visās jomās ir noteicējas....tēvi tikai dzimtas saglabātaji.Bet ja nopietni,tad mātei jābūt blakus bērnam - līdz skolas vecumam un ilgāk.Mīlestību,atsaucību,uzmanību bērns gūst no mātes siltuma un prasmes pasniegt mazajam.Vairāk veltiet uzmanību saviem tiešajiem pienākumiem,tad arī sabiedrība būs piekāpīgāka un laipnāka......
Frēzija v. 24. nov 2010. 18:59
patiesu vārdu dzirkstelīte
ikdienas pelēcībā uzplaiksnīja,
teiksmainu kreļļu rotu
no domām un izjūtām novija.
pērlītēs liktas domas un sapņi,
vilšanās, sāpes un nebaltas dienas,
laime un līksmas, asaras, smiekli
kreļļu virtenē vienas pie otras.
kad satikties gribēsies
ņemsim virteni rokās,
pērlīti satverot jutīsim,
kas mīt otras domās.
dalīsim sāpes,
uz pusēm būs mazāk,
laimes un smieklu pietiks uz abām,
domāsim, sapņosim vienalga, kas sanāk.
pērlītes virtenē cieši, jo cieši,
blakus sāpes, laime, asaras smiekliem vijas.
pērlītes satur kopā sīksta stīga,
tā mūsu stiprā draudzība!
kollin
Vasilijs P. 24. nov 2010. 18:54Pateicos Polijas avarejosa vilciena sastava atpazisanas pasakuma,un vienlaicigi veicat ALIBI nosacijumus,kad nepiedalijaties Arzemju Turistu aplaupisana.
Dzēsts profils
24. nov 2010. 18:47Laimiigs nav tas kam daudz kas ir, bet kam pietiek ar to , kas vinam ir
Dzēsts profils
24. nov 2010. 18:46Āāāaaaa ... !!!! Izrādās , ka Tu esi vecs hričšs Nezināju !
Frēzija v. 24. nov 2010. 18:41 Pēc tevis teiktā - neviens sapnis nav piepildāms - nav nepiepildītu sapņu, ir sapņi, ko mēs nevēlamies piepildīt, tātad, tas arī nebij sapņu plauktiņā noglabāts.
Pakārti sapņi
Ceļa malā vējam līdzi dzied
Pienāks pavasaris
Bet tie vairs no jauna neuzzied
Tie neatplaukst
Jo kas reiz mūžībā zudis
To vairs nesasniegt
Un tikai vēlos rudens vakaros
Gribas pie sevis klusi kliegt
Kāpēc pakārti sapņi
Ceļa malā vējam līdzi dzied
Džeimss Freirs
Dzēsts profils
24. nov 2010. 18:23Paldies sirsnīgi mīļais,par jauka vēlējumiem,un godam sagaidām pirmosniegu:)
Un,lai vai kā šodien vēl ir Rudenīgais gaiss arā,un sirds nošķaudās un iesmaidās:)
Dzēsts profils
24. nov 2010. 18:22Man, dzīvē visi sapņi ar grūtībām,bet piepildās.Bail, ka aptrūksies sapņi, tad arī dzīvei būs gals.
Sara A. 24. nov 2010. 18:22Vajadzētu uzdāvināt dzīvas,tad arī varētu pasapņot par kažoku!

