Es nemāku raudāt!!!
24. nov 2010. 15:38
Es nemāku raudāt, tāpēc,
paceļu acis augstāk,
zili mākoņi, zili brīnumi
un uz ceļiem man
pērnās vasaras zilumi
zilās vasarās -
zilas asaras
dzirdu klusu mākoņu sanēšanu
viņi steidzas
mūsu smaids, līdz vakaram,
arī beidzas
nokrīt manās plaukstās tavi smiekli
novīst telefona zvani
naktstauriņi jau arī [tomēr] steidzas.
Un tā jau vasaras vairākas no vietas,
raudāt nemāku es.
/dzejoļa autors Adellada/
Atslegas vārdi: Mīlestība34035, Dzīve38631, Attiecības38723
Komentāri (4)
- Šķirot:
- Jaunie komentāri sākumā
- Jaunie komentāri uz beigām
Iveta L. 24. nov 2010. 20:14Reizēm asaras attīra dvēseli. Tā der paraudāt. Ja gribas raudāt , asaras neapturēsi.
Dzēsts profils
24. nov 2010. 19:34Aigar, arī laimīgie raud , un raud ne tikai aiz laimes . Tāda nu ir tā dzīve.
aigars z. 24. nov 2010. 19:13Tad tu visu laiku esi laimīga....
Medus M. 24. nov 2010. 16:57Tur nav ko mācēt! Tas būs teātris. Ja raudiens nāk, nekas to neapturēs, pat priekšnieki ne!