Katram vajag savu briinumu

Jaunais gads ir ceriibu sveetki

brrr...

brrr...

  
.......tu nolasīji manas domas...tieši šovakar tam ir jānotiek......

Sidraba mēnestiņš
Veļas pa gaisu
Sētā nak rūķīt`s
Ar dāvanu maisu.

Atnāca, nolika
Priekšnamā klusi
Un aizgāja tālāk
Uz kaimiņu pusi.

Ne manīja sētnieks,
Ne ierējās suns, –
Bet, kur tas bij bijis,
Gaiši iedegās guns
December 25, 2010 Message to Marija

"Dear children! Today, I and my Son desire to give you an abundance of joy and peace so that each of you may be a joyful carrier and witness of peace and joy in the places where you live. Little children, be a blessing and be peace. Thank you for having responded to my call."

December 25, 2010 Annual Message to Jakov

At the last daily apparition to Jakov Colo on September 12th, 1998, Our Lady told him that henceforth he would have one apparition a year, every December 25th, on Christmas Day. This is also how it was this year. The apparition began at 2:25 pm and lasted 7 minutes.

Jakov said: Our Lady spoke to me about the secrets and at the end said: "Pray, pray, pray."

Vai par klusu smejamies?

Varbut mēs nepareizi tinam?

Šis baumas varetu apstrīdēt, jo maniem tuviniekiem tad vajadzetu dzivot mužigi, bet tie mirst ka mušas!

Ar gadiem sāc saprast,ka galvenais tomēr ir veselība.Bet par tomēr jārūpējas.

laikam šie vārdi nāk īstajā laikā . varbūt tiešām ir vērts ... padomāt...

Uzmanīgi.Visam kaprīzēm ir robežas,...man šai dzīvē tik ļoti ir salis,gribas sauli par māsu saukt,aizved mani uz.........,kad tur sila purenes zied.Atpazināt šo dzejnieci?No katras bezizejas esot vismaz viena izeja......un ticiet man tās nebūt nav asaras.Šai pasaulē ir tikdaudz interesanta un tas nebūt nemaksās dārgi.Ir vēlams iemācīties sevi izteikt krāsās-it sevišķi,kad dvēsele pludo.

Forši sēdēt pie Bloga ar kafijas krūzi, un atjēgties, ka tev ir kafija, tikai tad, kad tā jau ir auksta.

Jauki...

http://forums.delfi.lv/read.php?f=15&i=119488&t=119488

Jauks citātiņš.Paldies.Jautru Tev gada miju.

Man arī būs Tev viens citātiņš
Mīlestība ir sirds alkas būt pilnīgai un piedodošai.
(kāds Henrijs van Daiks)

Nebaidies smieties un jokot par sevi-tas ir lielisks veids,kā saprast kas esi.Ja tev ir grūti smieties par kaut ko,tas nozīmē,ka tava problēma ir daudz lielāka nekā iztēlojies.

Šī pieredze nebija tikai emocionāls trieciens, kura rezultātā cilvēks jūtas piepildīts ar enerģiju, bet, atgriežoties mājās un saskaroties ar ikdienas problēmām, atkal iekrīt vecajos grēkos. Ja cilvēks tiek tikai emocionāli aizkustināts, tad pēc brīža var izgaist arī visas labās apņemšanās. Kuram no mums tas nav pazīstams? Vakar tevī vēl bija vēlēšanās un spēks valdīt pār sevi, tikt vaļā no kāda grēka, ar kuru centies iet uz grēksūdzi pie nepazīstama priestera, jo kauns, bet šodien atkal neatturējies no kārdinājuma, kad paliki divvientulībā ar savām domām.

Ko mēs darām nepareizi? Kad notiek Dieva slavēšana, vai tad mēs nepiedzīvojam gandrīz to pašu, ko apustuļi? Visi paliek vienprātīgi lūgšanā, valda kopīgs prieks, savstarpēja mīlestība, atsaucība, visi klausa Dieva Vārdam. It kā viss, kā vajadzētu būt, bet tomēr augļu nav. Vaina ir tajā, ka redzam tikai aisberga augšu, aizmirstot, ka dziļumā atrodas lielāka, mums neredzama daļa. Zinām, ka mācekļi pārstāja baidīties no pūļa, sāka droši sludināt un kļuva spējīgi panest visas grūtības. Mēs vēlamies, lai ar mums notiek tas pats: lai pārstājam baidīties, varam droši sludināt, lai kļūstam pacietīgi. Interesanta nostāja – vēlēties novākt ābolus, bet ābeli nekopt. Nav jābrīnās, ka nesanāk.

Pirms Svētā Gara nosūtīšanas apustuļiem nācās pārdzīvot savas ticības krīzi, ieraudzīt savu nespēku, atzīties, ka bija kļuvuši par Kristus nodevējiem. Var iedomāties, cik grūti viņiem bija paskatīties citam cita acīs, kad viņi atkal sanāca kopā. Un cik grūti bija paskatīties acīs Jēzum, kurš pēc augšāmcelšanās nostājās viņu vidū. Cik daudz nepatīkamu brīžu viņiem nācās pārdzīvot! Tomēr tas viss bija vajadzīgs, lai viņos tiktu atmaskotas egoistiskās tendences un katrs sevī atklātu, uz cik lielu nekrietnību ir spējīgs, lai tikai glābtu sevi.