Pirmā teikuma daļa mums sola bezmaz nemirstību ,otrā kā tosts to atkal apgāž.....-izvēle jau katra paša ziņā

Ja zinaatu cik gara paredzeta taa dziive, vareetu izreekjinaat...

nezinu.... kautkā neticu vairs savām acīm,ka tādi brīnumi vispār sastopami!

.....un par tām anekdotēm-vai tad pati dzīve nav viena liela anekdote.....viens smejas,viens raud......par ko un kāpēc-ej nu saproti.Un kas tev pašam pateiks ko darīt

Ar tām vardēm tā uzmanīgi-var vēl ko nelabu saķert gan jau tāpat jāiemācās novērtēt.

Tad jau lloti maz!! Jo cik tad var smieties?

Un,ja izdodas nosmieties 24 stundas,tad trakokrekls garantēts!
Uz priekšu!:)
-------------------------------
-Nomirst amigosiets-taisni jāsmejas!
-Nopērk zārk,tas pa īsu-akal jāsmejas!

skaists un paties dzejolis par otro pusiti,kurs/a pietruks.sajos svetkos kad viss vaiark vajadzigs..

..vai vērts gražoties?...nu nepiestāv tas vairs.. ...Sievietei jābūt gudrai ne bērnišķīgi kaprīzai..ar to arī iegūsi visu, ko vēlies...

Skajsti un dzili,tiesi par mums,kad es izlasiju so dzejoli es uz bridi nejutos viens it ka mani skara ar majgu rocinju sis baltajs engelitis un uzsmajda sakot-viss notiks ka tu velies,tas bus tev par Ziemassvetku davanu-fantazet tacu nav ajzliegts  

Mēs jau neesam baltas lapas. Tas, kurš saka, ka ir bezgrēcīgs, grēko divkārt

..jā, šitas bezgala skaits, jau vakar fanoju.  

nekad neesmu bijusi kaprīza...jā esmu izvēlīga un prasīga, bet tikai ne kaprīza, jo visam ir prātīgs izskaidrojums

1. Jāiegādājas savā īpašumā kāda no daudzajām krāšņajām karnevāla maskām. Ja nenoderēs Jaungada izpriecām, tad būs oriģināls sienas dekors jūsu viesistabā. Maskas var uzlaikot un iegādāties gan pie suvenīru tirgotājiem bodēs, kas uzslietas tikai uz karstāko tūrisma sezonas laiku, gan veikalos Venēcijas vidienē, kur apskatāmi īsti meistardarbi. Izcenojumi arī dažādi, vidēji par 15-25 EURO var iegādāties krāšņu masku.

Tradīcija Venēcijā tērpties maskās nāk no senatnes un turpinās līdz mūsdienām. Agrāk zem maskām slēpušies augstmaņi un dāmas, kas devušās uzdzīvot un gribējušas palikt anonīmas. Šodien karnevāla laikā ietērpties maskā ir katra venēcieša un daudzo tūristu goda lieta. Karnevāli un dažādas izpriecas tika rīkotas katru gadu laikā starp Ziemassvētkiem un Lieldienām, bet baznīcas ietekmē šo laika posmu ar gadiem saīsināja. Tagad īstais karnevāla laiks Venēcijā ir februāra mēnesis. Protams, svinību epicentrā atrodas Sv. Marka laukums, kur pulcējas venēcieši un pilsētas viesi.

2. Jāuzbrauc Sv. Marka tornī un jāapskata Venēcija no augšas. Tas prieks izmaksā tikai 6 EURO, bet skats fantastisks. Sv. Marka torņa zvanu laukums atrodas apmēram 11 stāvu augstumā, no kura var apskatīt daudzās Venēcijas tuvumā esošās salas un pilsētas kanālu dzīslojumu. Sv. Marka tornis pazīstams jau no 8.gs., taču gs. vēlāk sabrucis un atjaunots tikai 12.gs. Publiskai apskatei atvērts kopš 1912.gada.

3. Protams, jāpavizinās ar gondolu pa pilsētas kanāliem, lai pārliecinātos par to, ka seno ēku pagrabstāvi jau sen applūduši un ka gondoljieri ievēro līdzīgus satiksmes noteikumus kā autobraucēji. Gondolās vislabāk braukt četratā (maksimāli ietilpst 6 pasažieri + gondoljieris), jo tad gan vietas ir pietiekami, gan izmaksā daudz lētāk. Nekad nevajag piekrist uzreiz tai cenai, ko nosauc jums gondoljieris, jāpatirgojas. Pirmo cenu, ko mums minēja 150 EURO par stundu, tad beidzot piekāpās par 100 EURO uz četriem cilvēkiem.

Gondolu piestātne atrodas netālu no Sv. Marka laukuma Bacino di S. Marco ielokā. Parasti braucienam ir ierastie maršruti, kuru laikā gondoljieris norāda uz slavenākajām būvēm un izstāsta, kādas ievērojumas personības, tur mitušas.

4. Jāpapusdieno kādā no Venēcijas šauro ieliņu restorāniem. Tik garšīgus spageti ar grilētām jūras veltīm un sarkanvīnu nekur citur neesmu baudījusi! Restorānu iesaku izvēlēties dziļāk pilsētas iekšienē, jo Canale Grande tuvumā ēdienu un dzērienu cenas ir pamatīgi sakāpinātas. Izvēloties pusdienošanas vietu, pievērsiet uzmanību ēdienkartei, lai varētu nobaudīt kaut ko itālisku un izvairītos no fast food piedāvājuma. Iemalkot kafiju un izbaudīt interjeru gan varat doties uz pašu Sv. Marka laukumu un senāko Eiropas kafejnīcu „Florian”.

Posaulee, vyss kas ir, nuu kuras puses skotiis uz "valnu", viinolga valns viin acees ruodaas,tiishi tuaa arii dzeivee...

Ir katram gadam laimes brīdis savs –
kā katram rītam sava gaišā mala.
Mīļš cilvēks atnāk, pieliecas pie auss
un pačukst tev par savu sapņu salu.

Un katram gadam ir savs rūpju laiks –
čiepst putnu ligzdās bērnu mutes platās.
Pat sētas vītolam tik norūpējies vaigs,
un ievai upmalā nav laika ķemmēt matus…

Vēl katram gadam ir savs svētvakars,
savs slieksnis balts, aiz kura atstāt bēdu:
pie loga putenis tik tīru dvieli kar,
un egles apsnigušās pilnas baltu vēdu.

Otrkārt, šeit neparasti daudz veikaliņu ar dažādām rotaļlietām – sākot mīkstajiem lāčukiem, beidzot ar viegliem porcelāna zaķīšiem, kas darināti un izkrāsoti, ievērojot vissmalkākās detaļas, un Ziemassvētku eglīšu rotājumiem.

Treškārt, šeit atrodas Deutsche Weihnachtsmuseum , kur apskatāmi vārdiem neaprakstāmi eglīšu rotājumi, dekorācijas, dažādas lelles, riekstkoži – lieli un mazi, pēc koka, lakas un krāsas smaržojoši, zvēriņi un veselas Bētlemes ainavas. Pie ieejas dežūrē speciāla mašīna Ziemassvētku sarkanā krāsā un ar egļu vijumu zīmējumiem uz sāniem. Mašīnas bagāža pilna ar lielākām un mazākām dāvanu kastēm.

Pilsētas svētkos iedzīvotāji labprāt tērpjas viduslaiku tērpos un piedalās svētku uzvedumos. Toreiz ar’ bija paredzēti kaut kādi viduslaiku pilsētas svētki, tāpēc dienas otrajā pusē pilsētas ieliņas pildīja zirgu pajūgi, kalēju un amatnieku teltis, smaržoja pēc dūmiem un salmiem. Taču visas smakas nomāca vilinošo saldumu bodīšu asortiments. Iegriezāmies kādā mazā restorāniņā, kurš vēl īsti dienas pirmajā pusē nebija atvērts apmeklētājiem, bet laipnais saimnieks apsolīja sarūpēt mums katram savu kārumu. Jāsaka, nekur nebiju iepriekš ēdusi tik garšīgu Apfelstrudel (pat Vīnē, nē) – siltu, tikko izceptu, servētu ar saldējuma bumbiņu un lielu daudzumu putukrējuma. Ēriks atkal priecājies par iespēju nobaudīt vienu no Bavārijas alus šķirnēm.

Ceturtkārt, Ziemassvētkus mēs ne tikai apskatījām, bet arī izgaršojām. Šajā pilsētiņa ir specializētas kulinārijas – veikaliņi un tirgo speciālu šai pilsētiņai raksturīgu un gan vietējo, gan tūristu vidū iecienīto saldumu - Rothenburger Schneeball jeb sniega bumbas. Pamatīgas pikas no mīklas ar dažādiem pildījumiem – ar šokolādi, riekstiem, baltas ar vaniļas cukuru u.tml. Tās kārdinoši rindojās skatlogos, un visas, protas, uzreiz gribējās nogaršot. Bet „sniega piku” lielums un vēdera kapacitāte ir nosacīta, mēs noprovējām klasisko Schneeball un ar riekstiem. Vienkārši ņamma

Nāc, Ziemassvētku naktī ieklausies,
Kad debesīs sniega dzirnavas maļ.
Mums cerība laimes pakavus
No zvaigžņu mirdzuma kaļ.