Hmm, visu cieņu apņēmībai mainīt, pamest, meklēt- nemeklēt, iet, sākt un radīt. Viss okey, ja esi jauns, maksimālists, bez lieliem aplauzieniem  pa dzīvi vēl, taču ar labu veselību, pārliecību par saviem spēkiem un visu pārējo.Bet- dzīves praktisko pusi, to pašu pieminēto skaitļošanu un analīzi neviens vēl nav atcēlis, un arī darbu pamest tā uz sitiena- tas tik būtu liels joks, nevis solis uz priekšu.Ja nebūtu izdomāts- kur ies, ko ēdīs un kā par jumtu virs galvas maksās. Jā, dzīve ir vienkārša , piekrītu, tikai ne vienmēr mēs varam savas pārliecības un vadmotīvus ieskapēt viņai kā galvenos. Nākas arī pieskaņoties un sadzīvot ar daudzām ne visai patīkamām parādībām..

No kurienes ir viss tas, ko zināju jau 373 gadus atpakaļ???
Janeks

Mani komplimenti, par veelmi saglabaat savus ideaalus un veertiibas, un patiesiibaa jau nav nekaa vienkaarshaaka...tad Tev tikai ir jaasaprot atskjiriiba strap jeedzieniem viedoklis un paarlieciiba! :)))

nav jau tik traki - par tiem pensionāriem :D es jau tā saudzīgi centos ar izteicienu "dzīve nedaudz apskrambājusi" :D

vispār ir bail, ka gadīsies aplauzties un zaudēt ticību labajam...mani draugi un nedraugi ir krietni vecāki par mani, un daudzi no tiem samiernieciski pasmaida, nopūšas un saka, ka gan es vēlāk iepazīšot dzīvi pa īstam un mainīšu savus ideālus un vērtības..
es gribu saglabāt šo ideoloģiju līdz pēdējam elpas vilcienam, jo tieši to miljoniem cilvēku pazaudē, aizmirstot par svarīgāko, un tā arī nespēj to atcerēties.. :)

Viss jau ir pareizi, tikai izklausiijaas tas peec laimes apgarotas jaunietes pamaaciibas atpalikushajiem lauku pensionaariem! :)))
Man taada pozitiiva zinkaare radaas, un kaa ir ar Tevi? Ko no noveeleetaa esi saniegusi pati!? :)))

pie psihologiem neviesojos gan, tikai mazliet padomāju, kā ir, kā vajadzētu būt un ko es daru, lai to sasniegtu.. un sanāca tīri cilvēcīgi, nevis vareno filozofu cienīgas pārdomas :)

pirmais solis, lai būtu laimīgs - pārstāt domāt, ka laimei vajag daudz, laimei vajag pavisam maz!

galu galā, es esmu dzīves ceļa sākumā, es vēl neesmu piedzīvojusi tik daudz vilšanos un melu gan sev, gan citiem, tādēļ man arī ir vieglāk saņemties kā tiem, kurus dzīve jau nedaudz apskrambājusi, man ir vieglāk ļauties sapņiem, uzticēties pasaulei un dzīvot brīvi :)

Ja sis pardomas ir personigi Tavas tad rodas jautajums,kapec cilveks ar tadam dziljam dzives izjutam un gandriz idealam principiem nesasniedz ko grib un par ko sapnjo ? Laj pa tiesam  izmajnit savu dzivi uz labu pussi un kljut lajmigam-pirmajs solis ir bejgt sevi manit un melot,tikaj tad si dzives formula saks stradat...bet viegli dot padomus citiem,bet ne sev  

Veelies par to parunaat!? :))) Izskataa, ka esi paviesojusies pie kaada psihologa, un tad Tev vajadzeetu par shaadiem padomiem prasiit honoraaru...kaa jebkuram sevi cienosham psihologam! :)))
Domaaju, ka Tavus vaardus ar neizpratni lasiis tie cilveeki ar divaam augstaakajaam izgliitiibaam Salacgriivaa vai Kraaslavaa, kas peec pusgada siivas ciinjas buus dabuujushi darbu par apsargu vieteejaa pamatskolaa.

Jaaa ! tiesi taa ....un tapec es driz brauksu atpakal uz Rigu ....! Vo taa !

paldies, es sev ņemšu šo : dzīve ir vienkārša. atver savu prātu, rokas un sirdi jaunām lietām un jauniem cilvēkiem.  un par radošo garu vēl arī aizdomāšos

  
.......tu nolasīji manas domas...tieši šovakar tam ir jānotiek......

Ar gadiem sāc saprast,ka galvenais tomēr ir veselība.Bet par tomēr jārūpējas.

laikam šie vārdi nāk īstajā laikā . varbūt tiešām ir vērts ... padomāt...