oome S. 6. apr 2010. 11:25Paldies, Kas to butu domajis......bet ari novelotas davaninjas ir patikamas
oome S. 6. apr 2010. 11:23Saeima to nojaush,tamdelj ,arvien cinaas par kresliem....
Dzēsts profils
6. apr 2010. 11:23Sarmītei sveicieni pagājušā dzimenītē.
Dzēsts profils
6. apr 2010. 11:13Kamdēļ jātirgo tālāk...?
Dzēsts profils
6. apr 2010. 11:09tak jau mans razmers. do tik šu. nederēs pašai, notirgoš tālāk.
Dzēsts profils
6. apr 2010. 11:09No plastikas...
Ilze B. 6. apr 2010. 11:06Vai tās ir no gumijas???
Ingrida X. 6. apr 2010. 11:04Man liekas, sapratu tīri labi, ko Armands domāja.
Un- nenoliedzu neko, arī to ne, ko neizprotu, vai arī- neesmu centusies izprast.
Tikai, man liekas, dažkārt apzināti negribās tā racionālā skaidrojuma, nu gribās, saproti, Armand- gribās tās brīnuma sajūtas!! Kaut pa retam.
Dzēsts profils
6. apr 2010. 11:00Bet varbūt viss ir otrādi...mīli ar sirdi ne prātu...
Huliganka P. 6. apr 2010. 10:59Tieši manas domas....jā atceres-es jau arī rakstiju:
vienkārši E. 6. apr 2010. 10:56Jāni,vai Tu grāmatai izlasi tikai beigas?(ja protams lasi)
Dzēsts profils
6. apr 2010. 10:55Dzīve ir skaista, mēdz teikt.
Nē, pasaule ir skaista,
bet dzīve - kā nu kuram
V.Atāls
Jānis A. 6. apr 2010. 10:54Pārāk gar, vai nevar īsāk un par ko tur ir, vai par cepšanu?
Dzēsts profils
6. apr 2010. 10:53sapņi kas aizēno realitātes izjūtu tiešām ir bīstami (bez jokiem)
Cilvēks dzīvo savā iedomu pasaulē,,,,māna sevi un cenšas pierādīt citiem, ka tas kas sapņots patiešām ir,,,!!!!
Ir zināmi tādi eksemplāri!
Bet viņu sapņi viņus nepaceļ spārnos, bet gluži pretēji - nomoka!!!
Dzēsts profils
6. apr 2010. 10:50mīlestību nevar redzēt, bet gan sajust, caur tām pašām skumjām, bēdām, laimi un mīļumu!!!
Dzēsts profils
6. apr 2010. 10:48iemīlēties - var būt,,,,,jo iemīlēšanās ir virspusējas sajūtas simpātijas, pieķeršanās, u.t.t bet mīlestība gan ir pavisam kas cits...un tas nu gan ir absurds!
Dzēsts profils
6. apr 2010. 10:44dranķīga diena- darbā priekšnieks uzbrauca par nepietiekamiem rezultātiem,,,,augstskolā izgāzos pārbaudes darbā, gāju gar ceļa malu un mašīna nobrauca tieši gar peļķi, kā rezultātā apšļakstija manu jauno, balto jaku,,,,zvanija tēvs un nolamāja mani par neizdarītām lietām, satiku paziņu kurš apmāti atzinās, ka mani mīl un darīs da jebko lai mani dabūtu....TAD...eju uz tikšanos ar cilvēku kuru mīlu,,,iekšēji sagrauta...jo diena vienkārši dranķīga,,,
paceļu acis, ieraugu gar ielas malu VIŅŠ smaidošs nāk man pretī,,,apskauj, noskūpsta un es saprotu- ja man ir viņš - visas problēmas un rūpes nobāl!
Mana diena sākas no vietas kad viņu ieraudziju, pārējais pagaist!!!
