Ewa S. 6. apr 2010. 09:10lūdzu Mīļā saulīte..man ari likās rītam piemērota dziesmiņa
Dzēsts profils
6. apr 2010. 09:06Paldiesinj,...labs video un mūzika ,paldiesinj,Ewa Saule
Ewa S. 6. apr 2010. 08:57viedi vārdi....un patiesībā domāju tāpat...viss sākas musu galvās...ja jau no rīta uzsmaidisim sev..dienas gaitā mums bus spēka un vēlmes uzsmaidīt ari citiem...
Dzēsts profils
6. apr 2010. 08:36vo valdis, vecais meitu ģēģers, jau visu apskaidroja.
Dzēsts profils
6. apr 2010. 08:15Nemaz tik daudz tādu cilvēku nav gan, šeit tik nevajag jaukt to, ko domāja Armands un ko komentā pateica Inga Tas, ko uzrakstīja Inga, protams ir un būs BRĪNUMS. Tas ir prieks, emocijas, un tas ir labi un jauki.
Dzēsts profils
6. apr 2010. 08:12gļēvuļi. un vēl stiprais dzimums skaitās. pigu tev tāds arī pēc tam par mazo rūpēsies.
edgars E. 6. apr 2010. 07:59Juri,kad mēs tiksim līdz tam zārkam,tajā būs visas labierīcības,ieskaitot SIEVIETI
Dzēsts profils
6. apr 2010. 07:54klubu skuķi, kas iet "tikai padejot", domāti vieglai pastumdīšanai, bez turpmākām galvas sāpēm un apgrūtinājumiem Un kāds tur brīnums ka šeit precētām tiek dota priekšroka - tā ir savā ziņā garantija, ka otrā dienā nesāks tevi vajāt ar puņkainiem apgalvojumiem par attiecībām un jūtām. Dabīga lieta. Tās dāmītes, kas uz klubiņiem ierodas vienas vai vairākas "vienas" (bez kavalieriem), tiek uzreiz ievērotas un "piefiksētas", tālāk tik skatās cik ātri un cik viegli tās dabūjamas
Meitēni jau protams apgalvos, ka viņas tādas nav, viņas tik padejot u.t.t. Bet kas tad tos viņu sakāmos ņem nopietni
edgars E. 6. apr 2010. 07:53Labi,ka pamodies...ir dzirdēts,ka daži pēc tāda liela darba nepamostas...
Vispār ņemot- kas gan svētkos neatgadās
Dzēsts profils
6. apr 2010. 07:40Viens no visu laiku labākajiem un klausītākajiem gabaliem, un tieši 75.g. redakcijā. Piens ar asinīm Un ja vēl pieliek klāt "trako dimantu spīdumu" tad ir vispār... pilnīga laime
Ingrida X. 6. apr 2010. 04:14Es paskatīšos vienkāršāk uz to visu.
Biju uz tā mola šodien, pieturējos pie koka, tā tur, ar asumiem augšā.
Mājās.. atradu bildīti pavasarī, kaut kur apr.beigās, pirms diviem gadiem.
Turos- pie tā paša koka.(toreiz tikai aizgāju pa akmeņiem līdz galam, šodien- nē)
Iedomājies- cik vēju nav pūtuši riņķī un apkārt, koks sen iztrunējis, bet- TURĀS JOPROJĀM!! Un- zinot šo vietu sen, cik pavieglu piknikotāju (tā smukāk tos nosaucot) te nav ālējušies savu reizi!!
Man- tas koks ir dabas brīnums.Maziņš, bet- IR.
Lai nu izpaliek Lielais Visums, prieks par šo- Mazo:))
Mr A. 6. apr 2010. 03:51Šajā īsajā mirklī, ko sauc par tagadni, mēs weidojam nākotni...no pagātnes paņemot pieredzi..
Mr A. 6. apr 2010. 03:46Daudz bīstamāk ir sawus sapņus piepildīt, nekā mūžam uz tiem tiekties.....
incis m. 6. apr 2010. 03:29kāpēc negribi redzēt brīnumus...... pirmajos saules staros plaukstošs zieds arī ir brīnums
