tas nenozimē ka vis cauri un punkts,ja ir stabila savstarpēja sapratne -var būt labas un stabilas atieci'bas,bet labak apsēsties un padomāt varbu't tas ir tikai iluziju auglis.visu var piedot

Ja tā ir, tad šajās atiecībās izaugsme ir beigusies, sirds saka- šī mācību stunda ir beigusies. Priekš sevis izvēlies primāro-vai nu prāts vai dvēsele un tad rīkojies.

Tad tā naw mīlestība... tā ir mīlestības ilūzija....

-nedari neko-viss nokārtosies pats no sevis!:)

pārdoma vai nenožēlosi.. vienmēr jau ir kautkāds kompromiss.

  Bet varbūt viss ir otrādi...mīli ar sirdi  ne prātu...

Tā nav mīlestība. Pieķeršanās. Pierastums.
Pārdomām...
Ieteikt šeit nevar neko - katrs pats ir sava Likteņa noteicējs. Es aiziet nevaru - attur atbildība par otru. Vienreiz jau dzīvē aizgāju - cilvēks "pazuda" - pagrima. Otreiz - nav spēka atkal sākt no jauna, un nav arī ticības. Kā sadzīvot ar sevi, nezaudēt sevi - lai ziedošanās nepārvērstos par lēnu nāvi (ne jau burtiski).

kādi tur var būt vairs jautājumi..?! Prātā ir atmiņas par visu labo kas bijis - tās rada šaubas, bet sirds parasti atbild prāta vietā,,,un atbild vispareizāk!

kā tad tas ir???