Ļaujos iekrist tai bedrē. Negribot ļauties.
Domāju par visiem tiem, kam PATIEŠĀM IR SMAGI, nepalīdz.
Atceros to puisi, kam nebija pat kāju.
Nepalīdz un- ienīstu sevi tad drausmīgi.
Un tā..kamēr nekas neatliek- jākārpās vien laukā. Pašai.
Un tad, kad esi izkārpījusies, ieraugi pasauli no jauna.
Apmēram tā.

Paldies, Tev tāpat

Pasedesana klusuma.

loti labs........

loti labs........

rok,,,,,,

http://www.youtube.com/watch?v=3Git6zlkVaA

Aelitai paklausi vai uzklausi,nu kā Tev tur vajag,
    liekas es ar tāpat butu atbildējis!

http://www.youtube.com/watch?v=3Git6zlkVaA

Trāpa iekšās, jo- tas, kas īsts, jau nevar netrāpīt.
Nesen skatījos klipu, kur- lietus, mašīnu straumes, un visa tā vidū Cris Rea ar savu "Ceļš uz elli". Nekā lieka. Un- nevajag nekādu ekšenu, pilnīgi nekā nevajag, tie tikai traucētu. Īstumam.

Jauku vakaru un labu nakti !  

Silvija,tu esi SUPER!!!!!

Pierādi,ka zinātniski pierādīts,vai tajos laikos bija attīstīta zinātne???

...no manis arī mazliet Čaka.

Es neesmu godīga latviešu pilsone.un šitos jautājumos esmu galīga pamuļķe,bet dzejolis jauks.

Neasprātojot, neironizējot-
nezinu, es jau labu laiku sajūtu patiesu, dziļu vēlēšanos atgriezties tajā vienkāršībā, kas bija manas bērnības tranšejās- pretī mājai, no kuras tagad rakstu, bija veci vācu kapi, no kuriem tagad ne vēsts- visi krusti un kapsētas režģi aizvākti, starp liepām un kļavām- zaļa zāle un tikai- un kuros mēs spēlējām kariņus. Kādēļ es te žvadzu, ka nevajag man ne Romu , ne Eifeli?? Nu nevajag!! Driškins Cēsu pusē vai Čertoks pie Krāslavas, vai tie jocīgie koki tai vecajā parkā, 5 km no manis, tas ir tas, kas velk.Un kāpēc es, kurai nekad nav bijis lauku, kūts ar govju mēsliem, tagad meklēju iespējas pabūt vienkāršībā, visdziļākajā???
Čaks?? Vācietis?? Zvaigznons, arī tāds cilvēks bija, kas pateica maz, bet  dziļi.
Ne-jaunības sindroms?? Nē. Gluži vienkārši- neīstā ir daudz par daudz.

Bisku saskumdinaji....