Dzēsts profils
18. jūn 2010. 00:16... bet cerība (kundzīt) ir muļķa mierinājums !
oome S. 17. jūn 2010. 23:40Skaisti. paklausijos ari Bocelli... Paldies...
Moon M. 17. jūn 2010. 23:31..........var jau ari smaidit aiz falshuma..............
Frēzija v. 17. jūn 2010. 23:26 Pateicos
Man pirmā patika
morgana b. 17. jūn 2010. 23:19@ viss jaunais ir labi aizmirsts vecais:)))
Iveta P. 17. jūn 2010. 23:14Piekrītu,ka piesaista tieši tas,kas moka + liek justies saldi
Varbūt,varbūt,ka esmu Tas + Tas ...,nenoliedzu
Domāju - katrā no mums ir no Tiem pa druskai
krasta m. 17. jūn 2010. 23:13... šis ar' man patīk...
Dzēsts profils
17. jūn 2010. 23:11Stāstiņš par skorpionu. Nezinu, vai tur ir kāda morāle, bet to var katrs mēģināt saprast paC
I tātad..neatceros, kā tas viss sākās, bet vienu reizi skorpionam vajag kaut kā upei pāri tikt. Jamais ierauga vardi un prasa, lai pārved pāri. Šī ņea, tu man iedzelsi.
Bet skorpions saka - tu ko, es tač neesmu traks, ja tu nomirsi, tad es noslīkšu.
Varde padomā un piekrīt. Paņem skorpionu pičpaunā un peld pāri.
Upes vidū kā gadījās, kā nē - skorpions pietupjas, savicina asti pār galvu un - čiks- iedzeļ vardei - sak, ko tu te tāda zaļa kļunčājies?
Šī mirstot izdveš - kamdēļ tu tā?
- A vot tādi mēs, skorpioni, esam!
krasta m. 17. jūn 2010. 23:04Jauka Tev tā vakara mūzika...paldies Lai arī Tev jauks vakars!
Siikaa L. 17. jūn 2010. 22:56tas ir bijusajam draugam takaa neskairtu vinju par dzekinju vismaz ne savu vins bija loti nejauks takaa :P
Patriks X. 17. jūn 2010. 22:42
..................................................................................................
Alda Z. 17. jūn 2010. 22:35KAAPJU PAARI UN NESKATOS ATPAKAL-KAA TAI TAUTINDZIESMAA-LIKU BEEDU ZEM AKMENJA O=PAARI GAAJU DZIEDAADAMA!!!
Dzēsts profils
17. jūn 2010. 22:34Gaidam jaunu dienu ar baltu strīpu-nekas nav bezgalīgs.
Ingrida X. 17. jūn 2010. 22:24Ļaujos iekrist tai bedrē. Negribot ļauties.
Domāju par visiem tiem, kam PATIEŠĀM IR SMAGI, nepalīdz.
Atceros to puisi, kam nebija pat kāju.
Nepalīdz un- ienīstu sevi tad drausmīgi.
Un tā..kamēr nekas neatliek- jākārpās vien laukā. Pašai.
Un tad, kad esi izkārpījusies, ieraugi pasauli no jauna.
Apmēram tā.
