bet kurš teica ka dzive ir viegla ?

Pēc neveiksmēm mācēt pasmaidīt
Tik vienkārši un patiesi
Un nebaidīties tālāk iet
Iet, kur tevi sapratīs un laipni uzklausīs
Iet, kur nepaliks kāds vienaldzīgs
Un būs tev vienmēr atsaucīgs
Iet, kur tevi atbalstīs
Un kā savējo sagaidīs

Draugs, nebaidies iet drošāk solī raitā,
Jo vienmēr pa tavām pēdām laime staigā
Draugs, ieklausies sirdī savā
Varbūt tā tev pateiks nākamos soļus priekšā.

Draugs, ieskaties nākotnei acīs
Un nebaidies no tā, ko tā tev parādīs un atnesīs
Draugs, paskaties visapkārt sev
Redz kā viens ar smaidu savu neveiksmi sedz.

Draugs, nepadodies...
Es tevi, lūdzu, nepadodies...


/dzejoļa autors Laila Meinarda

Andi,cik tur tas darbs,būsi mīļš,gan ši pagriezīs i priekšpusi!!!

viss notiek kam jānotiek ,tā arī taču saka ...

varu varu,es visu varu un tapēc -daru !!!!!!!!!    

paldies

nu ta gan ka kuram ir cilveki kas prot dzivot vienu dienu ir kas dzivo atmiņjas,ka kauram ertak ta un dzivo

Skaisti un patiesi! Kārnegi - mana mīļākā lasāmviela.

lidz pensijaj tris dienas bet kabata nulle

neka vinja nesakas vienkaši tu attaisi acis un saproti vinja atnaca

dodat mieru ceribaj vajag macet pašiem dzivot ,neviens neko neatnaks un neiedos !! pašam jadar kautko ! citadi ceribu gaidot vissa dzive paies garam ! ceriba rodas kad cilvekam ir problemas tad macaties rissinat tas pašši !

Pūt vējiņi , dzen laiviņu ,
aizdzen mani uz ilgoto krastu ...
tur silti, tur puķes ,
tur gaida un ilgojas kāds ,
tur - kur pat sniegā
ir tikai un vienīgi -
VASARA ...

piekrītu Sanitai Bērziņai  

ka iznak citreiz jau vajag bet tomer esmu cilveks un pate izlemju kurtad man peldet

Reiz senos laikos biju Grāfiene De Meridor,bet nu tagad tik vārdā sauc....

Ne dēļ skaistuma ,
ne dēļ tikuma ...
vien tāpēc ,
ka azote tava
tik ļoti ir -
manējās mājas ...

Bet protams.

Godīgi sakot, reizēm varbūt jāļaujās arī tam vējam.Nekad neko nevar zināt!Gadās arī tā, ka neko nedarīšana ir nesusi pozitīvu lietas atrisinājumu.