gudrs

mani mīluļi ir kopā ar mani-grieta, peka, kleksis un belmondo.ir vēl arī citi , bet šie mani samīļo, ārstē, iepriecina , arī blēņas sadara. paldies par to, ka viņi man ir.

Да не за что))))

tad tas ir burvīgi:))

Man nekas nav jāatceras,mani četrkājainie draugi ir visu laiku kopā ar mani.

Milzīgs paldies !Spasibo ogromnoe :)

оу)))
свадьба)))как мило)))

Dievs nekad nepamet, pat ja mums tā neliekas.

Un ko darīt, ja esmu izdzīvojusi, lai arī dzimusi 70. g pašā sākumā? Un piekritīšu Rižajai- nav , nav tik traki , kā raksta pēdējās rindkopās Tavā tekstā.

Katrs saskata apkārtnē un apkārtējos to , ko velas saskatīt. Varbūt autorei dzīvē sobrīd ir zinama melnā josla, kad arī viss apkārt izskatās melns? tikai- sitād u naidu pret mīlestību un seksu- to var dabūt gatavu tikai dikti aizvainots  uz visu un visiem cilveks. Sitādas melnas un pesimistiskas domas dikti grauzīs pašu domataju.

Apsveicu!    

Jānis Kristītājs un Jēzus Kristus nebija vienisprātis tikai vienā jautājumā. Jānis Kristitājs uzskatīja,ka nedrīkst zaudēt laiku, ka cilvēki pēc iespējas ātrāk jāpievērš jaunajai ticībai, tādējādi strauji palielinot savu domubiedru grupu. Esot nepieciešams neatlaidīgi propogandēt savus uzskatus,ka jādara spiediens uz tiem cilvēkiem,kas šaubās un netic. Jēzus Kristus iebilda,ka šāda politika būtu pārāk skarba un vardabīga ,ka nedrīkst uzspiest jauno ticību ar spēka paņēmieniem. Ikvienam cilvēkam pašam jāsaprot,kas tieši viņam tiek piedāvāts un tad viņš pieņems jauno religiju ar visu savu sirdi. Ir jāklauvē pie ikviena cilvēka sirds durvīm, ir jāiet pie cilvēkiem un jāizskaidro,kādā ziņā jaunā religija atšķiras novisām citām. Šāds ceļš būtu ilgāks,toties drošāks un pareizākāks. Kā vēlāk viss noskaidrosies, Jēzum Kristum bija tajā laikā taisnība. Cilvēku atieksme pret Jāņa Kristītāja vārdiem bija piesardzīga, toties Jēzum Kristum ar laiku radās arvien vairāk un vairāk to cilvēku,kas pieņēma jauno ticību. Jēzus Kristus visus tā laika cilvēkus savaldzināja ar savu rāmo mieru,laipnību un iecietību.. Jānis Kristītājs uzskatīja,ka ikviens cilvēks,kurš pieņems jauno ticību,ir jāiesvētī..Jēzus Kristus bija pret to, iebilstot,ka galvenais nav religiskie rituāli,bet gan cilvēka iekšējā pārliecība. Piemēram,par īstenu jūdu -ēbrēju tiek uzskatīts tas ,kurš pieņēmis apgraizīšanas religisko rituālu,bet par Budistu sevi var uzskatīt ikviens cilvēks,kurš ir izpratis un pieņēmis BUDAS MĀCĪBU. Šajā jautājumā Jēzus Kristus rīkojās kā īstens budists. Galvenais jau nav tas,cik daudz cilvēku pieņems jauno ticību,bet gan ,cik lielā mērā šo jauno ticību pieņems cilvēku sirdis. Jēzus Kristus un Jānis Kristītājs formāli skaitījās jūdu - ēbrēji,jo agrā bērnībā viņus apgraizīja. Taču savā garā Jēzus un Jānis nejutās kā jūdi - ēbrēji.

Tā arī daru!  

Reizēm gadās tādi prinči, ka meitenei labāk apprecēties ar zirgu  

manam bremzes vienmeeri ira shtokos.pagriezh pedaaljus preteejaa, ij viss es ir STOP

............manām mašīnām vienmēr kārtībā, un man arī  

   tā arī domāju