Manejiem zimburiem- gaļa pirmaja, gala otraja, un vēlams arī saldajā.Reizem var pagrauzt savus Kitkatus, bet ne biežak ka reizi nedēlā.  

Piekrītu Jaukumiņam-vajag tikai atklāt savas jūtas un darīt to zināmu otram cilvēkam.
Dzīve ir tik nežēlīga un bezgala īsa,- tik reti mīļumu saņemam un spējam sadzirdēt no otra.Vienkārši-var gadīties-ka nepaspējam pateikt visu ko vēlamies...........un tad jau būs par vēlu.

vajag spēt uzdrīkstēties !!!!!!!!!!!!! skaistus vārdus viens otram sacīt un dzīve tik skaista tad šķitīs!

noteikti ir vajag tikai ticēt!

Vismīļākaiskredīts.lv

Algebra un skaidrais saprāts
pret
augstāko matemātiku un
neskaidrības sindromu.

Inficēties ar mazvērtības kompleksu
pēc savas gribas!

Likšu pagaidīt

Sieviete parasti novērtē otru cilvēku aptuveni līdz 10 sek - tādā īsā brīdī. Kā jau staigajošs radars. Un nemaz arī tik biezi nekļūdās.

      Tik daudz, ko tev stāstīt, draugs,
bez pamales nebeidzams domu lauks.
Tur pāri vēl sapņu rati brauks
un prieka un skumju vēji kauks.

Es šorīt kājās pastalas aušu
un rakstītas zeķes, lai kājas vieglas.
Rīta miglai pār lauku nolaisties ļaušu
un ceļā līdzi, draugs, tevi saukšu.

Es saules starus meklēt iešu,
kas rasas pilienos ieslēgti mirgo.
Pie zemes gulšos,
pa zāli velšos!

No zelta lāsēm saules krāšu,
ar sauli pilnas kabatas vākšu,
lai pietiek gaismas visam ceļam,
lai saule līdzi visur, kur ejam.

Vēl zemes smaržu līdzi ņemšu
un sauju pašas zemes.
Arī tev es vienu sniegšu.
Un tad? Un tad es tālāk skriešu.

Ne par ko es smiešu,
katru, ko satikšu, sveikšu,
sajukšu prātā
un pilnā rīklē kliegšu – Es esmu! –

Līdz pusdienas laikam upmalas pļavā
ar tauriņiem dejošu.
Vēlāk zvejošu
gliemežnīcas.

Vaļā vēršu
un brīnumu meklēšu.
Katru, ko atradīšu,
tev es došu.

Un tu ņem ar roku drošu
to brīnumu, brīnumu košu.
Kad ceļojums šis būs galā,
tad citiem brīnumus dāvā.

Ik akmeni, ik ziedu, ik zālīti rādīšu,
lai garām nepaslīd acis tavas.
Vienu akmeni tev kabatā likšu
un smilgas stiebru no upmalas pļavas.

Tad vakarā, kad saule laisties sāks,
kad pār lauku krēslas tīkli nāks,
brīnumu pret akmeni mēs šķilsim,
spožu ugunskura liesmu degsim.

Mežmalā žagaru klēpjus vāksim,
naktij siltu guļvietu klāsim,
no papardēm pagalvī spilvenus liksim
un paparžu segas virsū segsim.

Toms Vītols

Nju beidz tacu;****
Ja gribi varu arai tew kadu pasaceretu dzejoliti noveltit,man nav gruti!;]

Zini, šo vārdiņu gluži aizmirst nevajag. Labāk reāli novērtēt lietas un apstākļus kopā ar savām iespējām, lai neiebrauktu kādās auzās . Vot, ko nevajag- tas ir- lietot "nevaru" tur un tad, kad , patiesībā ir jāsaka - "negribu", "slinkums".

Žēl....ka neesmu Jana

Merlins...

....ir pat cilvēki ar kuriem pat sveicināties negribas.Un tā ir tā liekuļu,glaimotāju un lišķu kategorija.

vot vot. feja ka nogāž podus ta nogāž. ar glanci.  

dažam labam tāds feiss, ka nemaz tuvāk ij iepazīt negribu.

Mums ir visskaistākā zeme pasaulē.

Cilvēku pārsvarā nodod lišķība.........un tālu nav jāmeklē arī liekulība.......

Ar aizdomām pret svešiem cilvēkiem neattiecos, bet esmu piesardzīga, lai neizdarītu pārsteidzīgus secinājumus. Bet liekulību ir tik grūti atkost!

Ir brīži,kad pietiek tikai ar vienu skatienu vien-kad otrs vairs nav nepieciešams.

Tāpēc jau ir otrais skatiens , un nākošais - arī ...