Par rozēm...  

Šķiet tas toreiz bija sapnis-
Naktī pamodos un šķiet:
Man visapkārt un pie logiem maniem
Visur tikai rozes zied...

Kādreiz tālās senās dienās
Radies tīrais skaistais zieds,
Nemirstīgi gadiem pāri
Vēl uz zemes rozes zied...

Saki,kāpēc maigo dvesmu
Mūžam manam cauri svied
Pats ar tevi saaudzis jau esmu
Visur tikai rozes zied...

Un,kad melnā stundā uzsāks
Rudens miglas suņi riet
Teikšu klusāk,brīdi klusāk
Rozes zied...

Tagad saprotu un redzu
Visos ceļos kurp man iet
Un kā neredzamā pavedienā
Visur tikai rozes zied...

Kādreiz tālās senās dienās
Radies tīrais skaistais zieds
Nemirstīgi gadiem pāri
Vēl uz zemes rozes zied...
/Jumprava//

  Ja valdība stulbus likumus izsmadzeņo, PRIECĀŠANĀS  dzīvi neatvieglos.

....... tava mīlestība- mani tādu radīja  

.....princis-Nomods,katru rītu nāk un  izpērk verdzeni no gūsta...

Es savus e-pastus visiem neizdalu (ja nu tu man arī uzbrūc ar sociālo pētījumu testu, kā tas šitai amigospasaulītē  ir piedzīvots    ); tāpēc vari mēģināt vien raitā tekstā savu drusciņu krājuma aprakstu pārstāstīt
Bet par norisēm dabā man arī ir savas drusciņas. Gan fotostāstu veidolā.

  Atsūti man savu E-pastu,un es aizsūtīšu Tev savu "DRUSCIŅU" kurai ir 8.lappuses'
  Būs interesanti uzzināt,kas notiek DABĀ.

  Jā,kamenej nelieli spārniņi, attiecībā pret ķermeņa lielumu, bet viņai dota iespēja lidot pielietojot, tā teikt - APGRIEZIENU  SKAITU. Kamene lidojumā  skaļi dūc. Šo
skaņu sagādā viņas mazie spārniņi. Var iedomāties, cik reizes sekundē jāvicina spārniņi, lai tie sagādātu tādu skaņu. Kamenej, nav ilgs mūžs - spārniņiem nodilstot, tā it bojā.

Paldies!Šī dziesma aizgāja līdz sirds dziļumiem!

sapņi ir daļa no mums un mūsu fatāzījas un velmēm

Ako neko - Tu vienmēr nāc īstajā laikā - kad skumji ..., kad līst ..., paldies par pastiepto lietussargu!  

Paldies , Gundar , ka iekrāsoji lietu - rozā lietū tomēr patīkamāk izmirkt ...

R O Z E

Vai, vai, vai lietussargu gan nevajag aizmirst mājās   Ja ir lietussargs tad...

Jeb kuru var sadusmot  

  Tukšums rodas no BEZDARBĪBAS, ja ir IEMĪĻOTA  NODARBE - TUKŠUMS  NEVEIDOJAS (personīga pieredze)

...

Ivan , nav gan ..., vienkārši reizēm izmirkst Sirds... , kad  -  rudeņo ...

  Pats vainīgs - pirms iet laukā, jāielūkojas logā, tad LĪDZ SIRDIJ  NEIZMIRKTU bet tikai  LĪDZ  DUPSIM un vēl mazliet.