Dzēsts profils
25. okt 2010. 10:29Šo dziesmu es arī zinu..:) Skatos un domāju,kā šīs dziesmas pavadījumā dejotu es..hmm..laikam jāuzdejo:))
Dzēsts profils
25. okt 2010. 10:24Paldies, bet man tādu puisi nemaz nevajag. Loti daudz no minētā ir pašsaprotamas izpausmes , nevis kaut kas īpašs, reti sastopams.
Dzēsts profils
25. okt 2010. 10:19Bauda vienalga ir baudāma un vispirms nobaudam to "aizliegto augli", noreibstam no baudas un tomēr gribas jau vēl un vēl.....
Dzēsts profils
25. okt 2010. 10:02jā visiem ir savi mīnusi artī ideāliem ..
Dzēsts profils
25. okt 2010. 10:00Manuprāt, tas ir normāls cilvēks, ar labajām un ne tik labajām īpašībām ar kurām sieviete var tomēr sadzīvot.Uzticēt sevi - nevajag, ne otram to nastu uzgrūst, ne sevi pašai sev zaudēt.
Dzēsts profils
25. okt 2010. 10:00Maija , ir daudz un dažādas baudas , no kurām var noreibt ..., mūsu alkas seko baudas vilinājumam , kurš steidzas pa priekšu saprātam ..., aizsedzot sekas ...
Dzēsts profils
25. okt 2010. 09:55Nesaskatu nekādu baudu alkoholā,tāpēc to prakstiski nelietoju..
Dzēsts profils
25. okt 2010. 09:53Es arī jau pateicu saulītei labu rītu..
Dzēsts profils
25. okt 2010. 09:48Un kur lai tagad tādu dabū, ko????
Ilze B. 25. okt 2010. 09:39Sveces..........visdažādākās!Mazas,lielas,krāsainas.........tās tagad man tik nepieciešamas
Bet es jau uz priekšu aizskrēju.........ja par aizejošo, tad tās būs atmiņas/foto par
skaisto,krāsaino vasaras skaistumu.....
Dzēsts profils
25. okt 2010. 09:37zinu gan.lai cik skumji tas nebūtu, bet nu jau gandrīz 2 gadus kapos.
Dzēsts profils
25. okt 2010. 09:26Izmet atslēgas -
bet tā - lai atrod ...
ja negribi palikt viens
četrās sienās ...
Dzēsts profils
25. okt 2010. 09:21“Neliels svētceļojums” — tā draudzes gans mēdza teikt mums, ticīgajiem, pirms kārtējā brauciena pa Rēzeknes – Aglonas diecēzes baznīcām. Braucieni tik tiešām nelieli, taču izvērtās par jaukiem un sirsnīgiem svētceļojumiem. Ar apbrīnu un sajūsmu raudzījāmies uz mūsu baznīcām, priesteriem, kuri tajās kalpo, lūdzot viņiem un draudzes ticīgajiem Dieva svētību un palīdzību. Pāris reizēs apceļojām tik daudz, ka, godīgi sakot, šķiet neticami. Rundēni, Raipole, Zilupe, Pasiene, Šķaune, Dagda, Aglona… Zosna, Kalupe, Līksna, Daugavpils… Viļāni, Varakļāni, Jēkabpils, Krustpils… Dricāni, Gaigalava, Birži, Balvi, Viļaka, Šķilbēni, Sarkaņi utt.
Lūgšana klusumā, kāda dziesma Dieva vai Dievmātes godam, kopīga lūgšana — šādi mēs aizvadījām brīžus dievnamos… un tikai tad ļāvāmies aplūkot un kavēties katras baznīcas mākslinieciskajā greznībā.
