Vasilijs P. 23. nov 2010. 18:10Maza Dumja Meitene!Tu pat puiku esi samacijusi uz mulkibam....
Frēzija v. 23. nov 2010. 18:05Nav īpašas vēlēšanās satikties ar šo draugu vēlreiz, bet pirmā tikšanās beidzās laimīgi, tik vien kā papētījām viens otru, varbūt viņš nolasīja manu lūgumu no acīm un aizgāja savu ceļu (atmiņas no bērnības).
Dzēsts profils
23. nov 2010. 17:50Skaisti. Nebūtu to kontrastu - garlaicīga dzīve jums vīriešiem būtu
Dzēsts profils
23. nov 2010. 17:47Juri man ar šajā sakarā ir stāsts : es biju lieciniece, kā divas kolēģes klačojās un bija sašutušas, ka jaunā kolēģe darbā ieradās ļoti īsos svārkos...to sadzirdējis vīrietis kolēģis viņām tā nopietni iebilde, ka meitene tak vēl ļoti jauna, un vēl augot un ka ne svārki īsi bet kājas garas...ka viņa vienkārši ir izaugusi no šiem svārkiem
Dzēsts profils
23. nov 2010. 17:45Isteniba ....no viriesiem es neparak pienemu buchas ....bet domu sapratu seit ir gruti notiekt ...ta sakot orentaciju ...bet tasnu taa man tomer vairak butu pienemamas sieviesu buchas neka no ....
Dzēsts profils
23. nov 2010. 17:41Tas ir veltījums mums visiem, amigos, tad paldies, Tev arī bucha uz vaiga.
Dzēsts profils
23. nov 2010. 17:33Tas, ka kontrastu pilns dabas brīnums, tas tiesa, bet ja nagos kritīsi, pat Dievs nepasargās...sasies kā likts!
Frēzija v. 23. nov 2010. 17:26 Gados padzīvojušākam cilvēkam savās attiecībās šāda izvēle ir. Palikt sildošajā mītā vai tomēr doties uz priekšu?
....ir gan izvēle, tev taisnība.........ja silda abi, bet ja sildītājs paliek viens, tad viņu tik var apsveikt par drosmi, pametot to mītni......tā taču arī ir izvēle.., tikai reizēm vienpusīga.



