Laimīt, mans sīkais bērns,
Kad liela tu augsi?
Kad tavas acis zvīļas kļūs,
Kad mani tu vārdā sauksi?!
Kā bērnu uz rokām šūpoju
Vēl tevi un klusi smaidu,
Kad kļūsi reiz liela un cēla -
Es gaidu un nesagaidu.
Laimīt, mans sīkais bērns!
Skan dienas kā sudraba zvani
Caur smaidiem klusas asaras
Vai acīs man nepamani?
/dzejoļa autors Jānis Ziemeļnieks/
Atslegas vārdi: Mīlestība34035, Dzīve38631, Attiecības38723
aigars z. 23. nov 2010. 18:12Jā Laimīte ir jāsargā kā bērns...
Vasilijs P. 23. nov 2010. 17:18Skotlendjards drikst saglabat Litvinenko lietas materialu pieradijumus,jo sadarbiba ar CIP,ja Konkretas intreses pecoperacijas materialu iespejamo materialu ieguves pasakuma.
Dzēsts profils
23. nov 2010. 17:12Jaukais....
Dzēsts profils
23. nov 2010. 17:11Lai silta vasara,
Lai ziemā sniegs,
Un pa reizi prieks.
Lai dvēsele var baltu domu dziju tīt,
Lai atnāk tas, ko gribas sagaidīt.
Ā. Elksne