Dzēsts profils
12. jan 2011. 19:583 mati daudz vai maz? uz galvas maz, zupā daudz. :] ,
Dzēsts profils
12. jan 2011. 19:46Viss būs atkarīgs no tā- cik ļoti cilvekam patiešām vajadzēs valodu iemācīties.
alberts d. 12. jan 2011. 19:46I netaisos to darīt, pats liels puika,nu bet ja gvelz dumības-atvaino...tāds nu esu
Dzēsts profils
12. jan 2011. 19:44
Dzēsts profils
12. jan 2011. 19:44atļauju "pozitīvajiem spēkiem" nodarboties ar klaju diršanu.
Mairita G. 12. jan 2011. 19:44Par to sāpināšanu ir pareizi.Mēs sāpinām otru pat neapzinoties to.Arī pašiem ir iedūries sirsniņā kāda,tikai garām ejot.izmesta frāze.
Dzēsts profils
12. jan 2011. 19:43Nella seconda lettura, san Paolo riassume nell’adozione filiale l’opera di salvezza compiuta da Cristo, nella quale è come incastonata la figura di Maria. Grazie a lei il Figlio di Dio, “nato da donna” (Gal 4,4), ha potuto venire nel mondo come vero uomo, nella pienezza del tempo. Tale compimento, tale pienezza, riguarda il passato e le attese messianiche, che si realizzano, ma, al tempo stesso, si riferisce anche alla pienezza in senso assoluto: nel verbo fatto carne, Dio ha detto la sua Parola ultima e definitiva. Sulla soglia di un nuovo anno, risuona così l’invito a camminare con gioia verso la luce del “sole che sorge dall’alto” (Lc 1,78), poiché nella prospettiva cristiana, tutto il tempo è abitato da Dio, non c’è futuro che non sia in direzione di Cristo e non esiste pienezza al di fuori di quella di Cristo.
Il brano del Vangelo di oggi termina con l’imposizione del nome di Gesù, mentre Maria partecipa in silenzio, meditando nel cuore, al mistero di questo suo Figlio, che in modo del tutto singolare è dono di Dio. Ma la pericope evangelica che abbiamo ascoltato mette in particolare evidenza i pastori, che se ne tornarono “glorificando e lodando Dio per tutto quello che avevano udito e visto” (Lc 2,20). L’angelo aveva annunciato loro che nella città di Davide, cioè Betlemme, era nato il Salvatore e che avrebbero trovato il segno: un bambino avvolto in fasce dentro una mangiatoia (cfr Lc 2,11-12). Partiti in fretta, essi avevano trovato Maria e Giuseppe e il Bambino. Notiamo come l’Evangelista parli della maternità di Maria a partire dal Figlio, da quel “bambino avvolto in fasce”, perché è Lui – il Verbo di Dio (Gv 1,14) – il punto di riferimento, il centro dell’evento che si sta compiendo ed è Lui a far sì che la maternità di Maria sia qualificata come “divina”.
Dzēsts profils
12. jan 2011. 19:43atklāti sakot... katram ir savs raksturs... un ja nepatīku kādam tad lai iet d*
neesmu dolārs lai visiem patiktu
Dzēsts profils
12. jan 2011. 19:40
pagaidam pietiks
Aleksandrs V. 12. jan 2011. 19:38...jā,tā ir...Bāreņu un pamesto bērnu paliek arvien vairāk un vairāk,kuri nav vainīgi pie izveidojušās sistēmas....Katrs no mums grib siltumu,maigumu,atsaucību.....Nez.aut. vārdi ir pareizi,bet ir viens bet......,kur mēs esam esošajā brīdī.........
Janeks L. 12. jan 2011. 19:38Atbilstība ir pastiprināta, cipars 12 pats par sevi ir labākais...
Dzēsts profils
12. jan 2011. 19:34patiesi un izbaudīti līdz mielēm šie vārdi !!!!
Dzēsts profils
12. jan 2011. 19:29Brīnišķīgi!!!
Atkal darbs gumijas zābaciņiem un lietussargam!!!
stingers b. 12. jan 2011. 19:20Ir tā, kā es to redzu un izlemju - man,nav vajadzīgi padomdevēji
Dzēsts profils
12. jan 2011. 19:02Nav gan, runājot puspatiesību, arī pretī saņemam to pašu...
Dzēsts profils
12. jan 2011. 19:02 Lūk šādu uzticību vēl nezināju .
Kā Tev pašam šķiet, vai tā ir uzticība, ja ar vairākiem?
