Prieks! Pavasara gaidas. Tapat ka Sunu ciema modinasim to Laimes un ceribu laci kas varbut palidzes mums musu dzivi un domas sakartot.

Ļoti simpātiski...bet neerti!

Dzīve kā reiz sanāks otrādi- gudrais mācīsies no savām kļūdām, ne sevišķi gudrais- mēģinās "pielaikot" svešas kļūdas un to risinājumus, taču nepadomās, ka - kas vienam der, citam - nu nekādi. A tam, kurš dzer kolu- tam vienkārsi ir viss vēl priekšā. Lai labi garšo

Galvenais,ka mēs nekad neuzzinām,vai šī pasaule turpinās pastāvēt arī pēc mūsu nāves.Ne velti vissenākās pieejamās zināšanas apgalvo,ka VISS ir tikai ilūzija.

Skaisti. Paldies

Un kurš tad mums liek teikt nepatiesus , neadekvātus vārdus? Paši vien izdomājam - laikam tā būs labāk, tā būs pareizāk... Ja šāds lēmums ir pieņemts- tad jau vairs neko- krūtis uz prieksu, degunu gaisā - un uz visu banku. Tad jau vaurs nav ko elst, pūst un želot sevi un visu pasauli..

      ....paldies....arī Tev krāšņu.....

Ja vēl ņem vērā to, ka Japanas AES ir krietni "gados"- tatad pamatīgi nolietojušas- nav nekādu brīnumu par to iznakumu, kas nu ir šobrīd. Par ģenētiku- arī nepiekritīsu. Kādēļ? Vai esi redzējis, kopis, izdzīvojis kopā ar cilveku visus cīņu un sāpju ceļus -, piemēr. - ar vēža slimnieku? Drosi vien , ka nē, jo tad tomēr mazliet savādak padomātu par šīs zinātnes potenciālu veselības jautajumos. Protams, ka tas būtu liels solis uz priekšu- ne tikai vēža, ir daudz citu ģenētisku noviržu- dabas kļūdu , daudzu ciešanu novēršanā. Zeme kā planēta ne tuvu nav tik veca, lai visi ģeoloģiskie, seismiskie procesi būtu galā un tikai cilvēka darbība rosinātu tos aktivizēties. Nu nav tā. Ilgiņ, tad , kad Tu satiktos ar izbadējusos zobenzobu tīģeri vai kādu no viņa radiniekiem klusā vietā, uz šauras taciņas- grubētu gan dzirdēt- kādus tādus pakalpojumus šamejais piedavātu, izņemot- ka ātrak Tevi apēst..

и ту прожить толком не умеем

Attiecībā uz tehnisko daļu rakstā - kungam laiks sākt būvēt mūžīgos dzinējus. Google var ierakstīt "free energy" un pasale vaļā - taisi tik augšā
:)
Vai citiem vārdiem sakot - pilnīga nekompetence. Visa Zviedrijas piekraste silda baltijas jūru ar savām atomelektrostacijām, par Franciju vispār nerunāsim.

Par ētisko aspektu - jā vietām varu piekrist.
Piem. "Latvietis latvietim - vilks". Palīdzība no sirds netiek pieņemta principā. Pat ja pasaka - a es tev tāpat saremontēju - vienalga grūž naudu vai vai vismaz paņem stundu laika stāstot garas pateicības ...
IMHO pilnīgi garām. Tā mēs tālu netiksim. Naudas kults ir nostiprinājies tik tālu, ka nauda kļuvusi vērtīgāka par dvēseli un sirdsapziņu. Ne visi ir ticīgie, bet arī ticīgajiem nauda augstāk par dievu stāv - bezmaksas darījumu praktiski nav.

Tāpēc jau mēs dzīvojam...

Dikti sen nebij dzirdēta šī dziesma......paldies!

Instinkti palīdzēs diviem cilvekiem pamanīt vienam otru, lai vispār kādas attiecības varētu sakties un veidoties. Taču- bez zināsanam psihologijā( kaut minimālām un elementārām) attiecības pilnveidot un izprast otru cilvēku būs pagrūti, līdz ar to- daudzi aizvainojumi, pārpratumi, arī konfliktsituācijas , kuru varētu nebūt ,maisīsies pa kājām.Par piemēru- nav nekas slikts, ja cilvēks ir spējīgs konkrēti noformulēt - ko tad īsti viņs velas satikt. Taču - vai vajadzētu tik strikti to darīt zināmu sludinājumā? Tas nav sludinājums, kur cilveks meklē mīļāko- izceļot atslēgas vārdus sanāk aicinājums uz draudzību, interešu kopību, risinājumiem, tātad- sadarbību kā reiz prāta un intelekta lauciņā, atstājot emocijām otro plānu...Sādas attiecības , nenoliedzami var pāraugt kaislīgās mīlnieku batalijās, taču primāri tur būs- domubiedru, intelektuālas , interešu attiecibas. Bet tas jau nav nekas nenormals, vai slikts- ja satiksies divi , uz viena viļņa esosi cilvēki- būs viss okey. Lai rakstītājam veicas.

Es esmu savas dzimtenes patriote, kaut arī nedzīvoju Latvijā. Es mīlu savu zemi, savas mājas, savu ģimeni, tradīcijas..
Ja kāds teiks, ka esmu nodevēja, jo aizbraucu, tad tam nav nekāda sakara ar nodevību. Es, gluži tā pat kā citi tautieši, esmu ekonomiskais bēglis. Aizbraukšana no savas zemes ir emocionāli smagākais lēmums, ko esmu pieņēmusi savas dzīves laikā.
Nekur nav tik labi kā mājās. Kamēr vien valdība nepārstās valti vadīt kā SIA "Latvija", tikmēr neredzu iespēju tur dzīvot. Pēdējais gads, ko Latvijā pavadīju bija apliecinājums tam, ka sievietes Latvijā nav vēlamas, turklāt jauni cilvēki vēl jo vairāk.

Tas ir laiks, kad sarmoti bērzi vēl nedzied par ūdensrozēm,
laiks, kad zem kristāla segām Piebalgā ezeri dus,
kad vējš pāri laternu ēnām pelēkus palagus izklāj
un debesis kailajās rokās simtgadu ozoli tur.
Par lēnu birst mēnešiem dienas, nespējot uzplaukt par puķēm,
jo samtainie sniegpārslu čuksti pulksteņiem šaubīties liek.
Pie logiem ar sapņainām acīm bērni uz brīnumu gaida,
bet rotaļu zaķēna sirdī pļavas pēc pienenēm skumst.
Es sēžu pie papīra lapas un zīmēju ezeru miglā,
es lieku šai pasaulei klusēt – drīz meitene peldēties nāks…
/Ivars Strautiņš/

Bet vecais kamzolīts tik mīļš un silts,ka žēl to kādam dāvāt,projām laist....

http://www.youtube.com/watch?v=p1spcbYHzT8&feature=related