Bieži mēs sakām:
-"Nemīlu", bet dvēselē mums tek asaras.
-"Ienīstu" tikai tāpēc, lai tam noticētu.
-"Paliec sveiks!" cerībā, ka vēl kādreiz ieraudzīsim šo cilvēku.
-"Pazūdi", lai otrs neredzētu mūsu asaras.
-"Nekad", kaut gan zinam, ka tas notiks vēl vēlreiz.
-"Vairs nemīlu", kad baidamies atzīties savās jūtās.
-"Es tevi aizmirsu", kad cilvēka vārds no prāta nepazūd.
-"Es izdzēsu viņa(s) numuru", kad zinam to no galvas.
Atslegas vārdi: dzīve38631
Dzēsts profils
20. mar 2011. 12:59Un kurš tad mums liek teikt nepatiesus , neadekvātus vārdus? Paši vien izdomājam - laikam tā būs labāk, tā būs pareizāk... Ja šāds lēmums ir pieņemts- tad jau vairs neko- krūtis uz prieksu, degunu gaisā - un uz visu banku. Tad jau vaurs nav ko elst, pūst un želot sevi un visu pasauli..
linda r. 20. mar 2011. 12:05pslepnums musms liek ta darit prats liek domat