Ienāc te apskaties ,pavēro citus,
Tā arī neko nepasakot,
Ienāc te pasēdi,atpūties,
Tikai klusumu nevajag dot.
Ienāc un pasaki,kas tevi nomāc,
Tikai nepaliec klusējot,
Ienāc un padalies savās domās,
Paklusē runājot.
Atslegas vārdi: dzeja18355
Dzēsts profils
20. mar 2011. 15:37Evita,Tu izskaties satriecoši
Frēzija v. 20. mar 2011. 12:31Tas ir laiks, kad sarmoti bērzi vēl nedzied par ūdensrozēm,
laiks, kad zem kristāla segām Piebalgā ezeri dus,
kad vējš pāri laternu ēnām pelēkus palagus izklāj
un debesis kailajās rokās simtgadu ozoli tur.
Par lēnu birst mēnešiem dienas, nespējot uzplaukt par puķēm,
jo samtainie sniegpārslu čuksti pulksteņiem šaubīties liek.
Pie logiem ar sapņainām acīm bērni uz brīnumu gaida,
bet rotaļu zaķēna sirdī pļavas pēc pienenēm skumst.
Es sēžu pie papīra lapas un zīmēju ezeru miglā,
es lieku šai pasaulei klusēt – drīz meitene peldēties nāks…
/Ivars Strautiņš/
Dzēsts profils
20. mar 2011. 12:11 Klusēt,tas nenozīmē skumt,
Manas acis visu pasaka,
Manas lūpas neko nesaka ,bet tiecas,
Jo diena tik jauka un saulīte aicina,
Nāc ,nāc līdzi nāc.
Dzēsts profils
20. mar 2011. 11:58
Gundars Ī. 20. mar 2011. 11:56
linda r. 20. mar 2011. 11:55sodien klusenana ir zelts, vismaz man