Tāds aizdomīgi "miermīlīgs"... Gaidi vien!
...Jo lielāks "mākslinieks", jo lielāka pauze.  

Mirīs nost vai?

Ilončik , Jautrītis šodien labi uzvedas ..., nu - gandrīz ...

Farmācijas industrija brīdina:"Smiekli pagarina jūsu dzīvi un samazina mūsu peļņu."

    
(Skatos - Tev nekad nebūs garlaicīgi!   Vai nu Lauris vai Jautrītis... )

   Kas par divdomīgu komentu , Gundar  ..., hmm...

Labāk desmit reizes neiesmieties,tur,kur tas vajadzīgs,nekā vienreiz iesmieties tur,kur tas nav vajadzīgs.

...gaaja divi roberti pa ielu, ...arī otrs bija pillaa..., laikam pilnmeeness vainiigs

jo vairak smiesies jo ilgaks muzs

kad mamma bērnam buču dod,
pa starpām dūmu uzvelkot,
ak, šausmas, ko gan viņa dzird:
"fui, mamm, kā tavi dūmi smird!"
"Kuš," mamma mazulīti bar,
"kā tādus vārdus lietot var?
nekad tā nesaki vairs man!"
Bet mazais tiepjas: "smirdi gan!"
ja bērns ir ļoti samaitāts,
varbūt var derēt pantiņš šāds:
"silta jauka istabiņa,
bērza malkas kurināta,
vēl siltāka, vēl jaukāka,
kad māmiņa uzpīpēja."
nav jau bez smakas nikotīns,
tāpat kā alus, šņabis, vīns,
bet kāpēc kliegt, lai visi dzird,
ka mammas cigarete smird,
un sacīt "šņabdeguns" tūlīt,
kad tētis sagrīļojies krīt?
kā viņš var zināt, kā var just,
pēc kuras glāzes prāts sāk zust?
ai, bērniņi, ai bērniņi,
cieniet tēvu, māmuliņu,
ne mūžam tētis dzers,
māte pīpi kūpinās.
gan izaugs bērns un sapratīs,
un citus vārdus atradīs:
"Dod, mīļo māmiņ, uzpīpēt,
dod polšam naudu, mīļo tēt!"
ja mīļais tētis vēl būs dzīvs,
ja, polšus dzerdams, nekļūs stīvs,
ja māmiņa vēl dzīva būs,
no dūmiem galu nedabūs...
jā, bērnus audzināt ir grūt',
tāpat kā allaž skaidrā būt.

Tā pat, kā Tu.

Par šo burvīgo dziesmu Tev tiek piedota ,,babulka,, ...

Šo to daru gan...Bet muti vaļā tiešām krāsojas lielākā daļa.  

NU PASTASTI KA TEV IET BABULKA                 http://www.youtube.com/watch?v=FcK3BY8A2XI

Ne vienmēr ..

Tev ar steigu jāpāriet uz prozu -
lai var drūmās domas grozīt  !

Ar vēlēšanos vien nepietiek - vajadzīga arī varēšana ..

Galvā jaucas glupas domas
Apsverot varbūtējas nākotnes jomas
Grāmatu nespēsju izvilkt ārā no somas
Netieku vaļā no šis debīlās omas
Atskaņas rodas, tās vienīgās sokas
Beidziet jūs tēlot šīs mākslīgās lomas
Tādus pat' cilvēkus var paņemt no nomas
Es domāju, ka esmu no Senās Romas
Nē, tomēr no netālās Jomas
Galvā jaucas glupas domas
Netieku vaļā no šis debīlās omas
Bet kādas, pie velna, vēl dzejoļa tēmas?
Tā jau šis tas drīz vien tecēs no vēnas.