Skrējies basiņām pa rasiņu, fooorši! Neatteiktos šorīt arī panūjot pa liedagu

Vai dzeju raksta, lai dzirdētu atbalsi, vai izrunātu runājamo, izjusto...jeb lai , rakstot, izprastu ko? Jo rakstītais skaņas nerada, bet atbalsi...pārdzīvojumus sevī un citos var radīt.

Labaka mamma,
   Kas vero Golana
   Smejosos bernu pulkus...
   Britnija Speersa Spensera.

Būt lauku sievietei ir savas priekšrocības gan skrienot rīta rasu basām kājām,gan lasot pašai savas zemenes un ne tikai

Cien.Lavrova kungam.Ko atbildesi?

Brituks un politika-velesanas Golanas augstiene bernu rotalu laukumu-Sieviete-Mate.

Vai piekritat Brituka risinajumam saistiba ar Golanas augstieni?

Jusu Prezidents atputisies Afrika?

Musu Prezidents gimenes atputa Afrika.

Ineta, paldies
Nožēlot ir muļķīgi dusmoties uz sevi, man liekas, vēl muļķīgāk

Tagad izbaudiet Briseli!

Tagad izbaudi Briseles akcentus

Kaa tas ir domaats?

Skumjas mēdz būt tik dažāda, raibas kā puķuzirnīšu pušķis

Kā tad, kas pateikt, izdarīts, izjusts, viss ir , nekur no tā nedēsies, tik vien kā šad tad atceroties ko jauku...nu nevajadzētu sevi mocīt cilājot un pārcilājot izbijušo, notikuso vai nenotikušo, tā man šķiet. Lai rakstās dzeja

Pat ziemā liepziedu tēja smaržo pēc vasaras   

Izlietu nesasmelsi,pateikto atpakaļ nepaņemsi bet visu tak cilvēks nevar sevī turēt,tādēļ dažreiz tomēr sudrabs labāks par zeltu

štrunts par laiku, svarīgakais pašam sev nemelot...nu tā drusku piepušķot varētu, bet neparspīlēt, ..jūtas, sajūsma no tām labi un skasti, lidojoši un pacilājoši, tikai lai dikti neatrauj no realitātes

Labrīt, Skarlet, jap, tā ir, ogas tikk no dobes ir ar īpašu "šarmu".
Brokastis sāku ar kafiju, Kārumu un zemenēm

Dina kā diena... nekā poetiska. (dzeju šeit nelasu)