Skaņas un atbalsis
29. jūn 2013. 11:01
Cik bieži mēs vārdus
Kā skaņu pār lūpām laižam ,
Jo zinām , ka skaņas mēdz dažādas būt :
Ar atbalsi ,
Kuŗa skan , vibrē pat gadu desmitiem ilgi ;
Ar atbalsi ,
Kuŗa uzlido kokā -
Kā ciekurs lejā krīt ;
Ar skaņu -
Bez atbalss ;
Tā nezin ,
Kas atbalss IR !
29. 06.''13
/ S. Grasmane /
Atslegas vārdi: Vārdi kā skaņa0
Komentāri (6)
- Šķirot:
- Jaunie komentāri sākumā
- Jaunie komentāri uz beigām
Skaidrīte G. 29. jūn 2013. 14:50Tas labi - doma parāda savu raksturu !
max m. 29. jūn 2013. 14:14Kà atlaidu domu,tà shii uzreiz-spurksh krûmos,
un projàm bija..
Saucu-saucu,bet atpakal nenàk..negrib..
Skaidrīte G. 29. jūn 2013. 11:47Arī lasītājam vajadzētu palaist domu vaļīgāk - lai tā lidotu , bet ne turētu spārnus cieši sakļautus !
Doma ir lidojums !!! Dažādos augstumos !
Dzēsts profils
29. jūn 2013. 11:46no atbalss čiekurs lejā nāca----bums! visa zeme noskanēja...saskrēja skudras---pieliec ausi pie zemes- tās pēdiņas- dzirdamas... kā čiekuru stiepa uz Pili.
Ineta L. 29. jūn 2013. 11:09Vai dzeju raksta, lai dzirdētu atbalsi, vai izrunātu runājamo, izjusto...jeb lai , rakstot, izprastu ko? Jo rakstītais skaņas nerada, bet atbalsi...pārdzīvojumus sevī un citos var radīt.
Vasilijs P. 29. jūn 2013. 11:04 Labaka mamma,
Kas vero Golana
Smejosos bernu pulkus...
Britnija Speersa Spensera.