ja ej ceļu- kuru vēl neesi gājis---nav iespējams apdomāt galu...katram pagriezienam.

Satieku Anci ,
Iedzeram trauku ,
Tālāk  .......wow, wow, wow ..

Melnais bruņinieks Laimdotu ielicis- pagrīdē...viņa pat nevērpj...rokas nolaidušās? vai baidās, no Spīdolas iedotās asās vārpstiņas... zaudēs pēdējo asins lāsīti?

Visīsākais - visgrūtākais ..

A Naurim - par daiļradi ??   

Aha,tad tomēr skumjas pēc dzimtenes?

Peteriem Pāviliem Pauļiem     

tik slims, ka pat mēle neklausa...tie zāļu nosaukumi?   piedod nezinītim...

tāpēc man nesanāk dzejoļi---ne arī par ilgām...jo tā ir tagadne, kas neapmierina. Man patīk tas kas ir. un kā tas ir....

ahaaaa, kur reiz viļņojās druva---basām kājām- badīties...uz asiem stiebriem---sāpīgi

Mazliet savādāk,bet kaut kā tā

maziņš- ganāmpulku var ganīt- liels- pats sevi nevar pieskatīt...lien kā gotiņa- tieši rugājos...

Kad tik maza vēl biju ka ganos gāju,es arī par labības rugājiem varēju skriet basiņām

Arī lasītājam vajadzētu palaist domu vaļīgāk - lai tā lidotu , bet ne turētu spārnus cieši sakļautus !
  Doma ir lidojums !!! Dažādos augstumos !

no atbalss čiekurs lejā nāca----bums!  visa zeme noskanēja...saskrēja skudras---pieliec ausi pie zemes- tās pēdiņas- dzirdamas... kā čiekuru stiepa uz Pili.

Jap, tā varētu būt atsevišķa priecīga bauda, man laukos tikai basiņam patika. Smārdē pie Valguma ezera esot izveidota baskāju taka, kur pa dažādam vietam brist un izjust, pati tikai nūjot agrāk biju, bet paziņa esot piedalījusies tai baskaju pastaigā, interesanti izbaudīt dažado klājumu

Es par laimīgo dzīvi ar entuziasmu.

Nūjot tas labi bet basiņām pa rasu,tas man tomēr tuvāk