Jā, tas bija laiks, kad lasījām tāpēc, ka patika..
atceros:
Sēžu un lasu. Mamma saka - Atnes ūdeni.
Es: jā, labi..
Pēc stundas mamma: ATNES ŪDENI!!!

ŠO, neregulārās formas vāzīti, man uzdāvināja meita, vēl pirms man uzradās baltais rakstāmgalds, un grāmatpalaukts ar baltu lādi.. Viņa zināja, protams, ka vnm kkādus zaļumus meklēju, un - tik precīzi! - saprata, ka šī vāzīte nupat būs man īstā   

Jā, es arī, Dagij, lasīju Lāča romānus.. Pati tagad brīnos - biju pavisam vēl mazs skuķēns, bieži slēpos ar bateriju zem segas.. un lasīju.. Un tagad man brilles, visu mūžu!!, oki, smejos taču!!   Nekad necentos pāriet uz lēcām, jo bez brillītēm sajūtos plika.. tāpat, kā bez auskariņiem vai rokassprādzēm, vai ķēdītēm kaklā..
Ļoti maz latviešu autoru darbus esmu pēd.laikā lasījusi, cik vispār, tik pienākuma (darba) pēc..
Būs jāieiet savas pilsētiņas b-kā, jāuzjautā, pat nezināju šo autori, šo grāmatu.. Paldies par ieteikumu!   

Paldies par Paldies!  
Man nav nevienas vāzes ar neregulāru formu.
Bet sev nopirkšu tādu uz nākošo dzimšanas dienu! Esmu meklējumos. :)
Man arī "Dzīve raksta tavu stāstu" šķiet viena no vislabākajām Ļ. dziesmām.
Mācos atlaist pagātni - tālo un neseno.
Tu nevari mainīt, kas bijis jau (vai nenoticis) ,
bet vari piedot un elpot brīvi.
Atlaid!

Man savulaik ļoti patika lielākā daļa V.Lāča romānu.
Bet šobrīd maz lasu latviešu rakstnieku darbus, bet tikko izlasīju šo. Nu gan laba.

Debilajam nav uzskaites līguma,vai komerclīguma statusa,tādēļ Valerianam ir gan uzskaites karte,jo ir transporta uzskaites karte,un līgums par regulāriem iesaukma trenniņiem,Valerians ir aktīvs aģents,jo uzskaites karte,un atbildība.

Kārtojot savas senaizmirstās grāmatiņas jaunajā grāmatplauktā, pašķirstīju, protams, vienu.. otru.. iekrita acīs atziņa, kurā jau it kā nekā jauna, bet vērts sev pa reizītei atgādināt gan
".. kur ir prieks, tur ir atkal cerība un viss cits, kas dzīvi sasilda un dod tai jaunas krāsas." (K.Skalbe)
               Krāsim savus prieka mirklīšus!

Ne īsti, bet tomēr rakstītā sakarā -
nopirku jaunu grāmatplauktu, tagad tajā kārtoju savas grāmatiņas (no ļoti daudzām šķīros, mainot dzīves telpu).. un! - atrodu tādas, kas savulaik bija man ļoti mīļas, tik ilgi gulēja kastē, neizsaiņotas, ka biju pilnībā par tām aizmirsusi   
Tā pagājušajā naktī izlasīju "Aktrise Ragārēs", citunakt lasīšu otru

.. cita kompozīcija manā vismīļākajā vāzītē - tas mans PALDIES Tev par šo jauko mūziku!

.. āpā, kāds man prieks par Tevis atrasto izlasi youtubē!! Tik daudz un tik skaistas!!   .. gribas uzlikt vienkārši fonā, bet.. nu tie teksti.. jāieklausās tajos.. Tu man atklāji šo meiteni, viņas mūziku, un tas patiešām ir tik jauki!!
.. klausos un klausīšos vēl daudz.. Ļoti patīk no līdz šim dzirdētajām man ļoti mīļā dziesma "Dzīve stāsta" krievu valodā..
https://www.youtube.com/watch?v=lhxb9RwiI5Y&list=PLcslHOWL2xF0&index=30

Bet - skaistas un dziļas jau daudzas, jo daudzas.. Mazliet pavelk uz grūtsirdību, tas gan, bet arī tā jau mūsu dzīves daļa

Dzīvot mierīgā vidē - tas patiešām ir kaifs!
Tikai.. bieži pietrūkst tā iekšējā miera, vismaz man.. mācos to atrast, paturēt.. bet.. nu sanāk, kā nu sanāk..

Jā, Dagij, interesanti pateici: tieši tagad var sagribēties to maizes kukulīti, kas bija kādreiz..
Zini, ko atcerējos tikko? - kā mēs, sīči, gājām uz savas pilsētas maizes ceptuvi (tās ceptuves sen vairs nav ) un tur mums piešķīra vēl karstu, tikko no krāsns izņemtu baltmaizes kukulīti (tās baltmaizes, kura maksāja 22 kapeikas, un par kuru garšīgāku neesmu ēdusi), un tad cilpojām mājup, lauzdami pa gabaliņam no tik kārās maizītes..

CIP speciālo Jūrniecības nodaļu nav PSRS kravas kuģim piedāvājusi.Lai paši godīgi tiek ārā.Vienīgi pārbaudīti,vai nav klīstošie,tādējādi informācija visos tīklos par veiksmīgo lēcēju,un nu jau ar karogu.

Jo pasta informācijas nodaļa,nav saistības ar lēcienu,kur ziņa no PSRS kravas kuģa par zudušajiem 16jūrniekiem(vecāko mašīnistu ieskaitot),jo drūmie ūdeņi.

un kā pietrūkst maizes, kad attopies, ka šobrīd nav.. tik ļoti gribas to tieši tagad..

Jā, nekas NAV pašsaprotams.
Kā, piemēram, miers mājās. Reizēm tas kaitina, ka ir tāds klusums.
Bet tas ir kaifs - dzīvot mierīgā vidē.
Un smaids. Cik jauki ir smaidīt! Vienkārši tāpat.
Un dziedāt (dungot)! cik skaļi vien gribi. :)
Klausos ĻIPIŅAS izlasi dungoju, smaidu un priecājos par mierīgo dzīvi.

.. ā, un jā!, pie tā galdiņa mēdzām šad tad vakariņot, un Čakijs priecīgs lēkāja apkārt .. atmiņas it kā skumjas, bet - rakstu un smaidu.. Manu vasaru mozaīkas foršie gabaliņi

Bet - pa nopietno - paldies, patiešām!, ka neliedz man komunikāciju ar sevi.. Es? tāda, šķietami paviegla būtne, Tu - cilvēks pie zemes.. Bet!! (man neiztikt bez tā nekādīgi) - ne šķietamais vienmēr ir tas objektīvākais kritērijs, voti tā!
Jā, lai jauki rit Tev, man, visiem tā augustiņa nogalīte!!

Ansīti, sveiks!
Man lielumliels prieks, ka atkal runājies ar mani, patiešām!:)))))
Redzēts mans jaunais pavadonis? Nu bet!!, mēs taču abi staigājam, mīļi rociņās sadevušies!! , ak, dieniņ tētiņ, drīz še, drīz tur, mums patīk izrādīties (it īpaši jau man!, ar tik jaunu un smuku džeku pie sāniem!! ), ai, nevaru beigt smities, cik tas viss ir jautri!! :))))))))))

Dagij, es atradu veidu, kā klausīties dziesmas, kuras pievieno, neesot tai tiktokā
Man ļoti patīk arī tās, kā saki "svešā mēlē" - tās ir valodā, kuras skanējums man ļoti patīk!   Zini? - es tagad noklausījos uz ātro, bet visus linkus saglabāju sev, lai klausītos vēl un vēl..
Vienā no tām: Kur paliek sapņi? - Paši vien tos palaižam vaļā.. apgriežam sev spārnus..   (es netulkoju, es tikai rakstu, ko dzirdēju)..
Un pasakiet tikai, ka tā nav?....