Visu laiku neesmu ar sevi mierā, tāpēc mēģinu sev darīt galu, tad atkal uzrodas cerība, atkal mēģinu atrast sev kādu vietu, bet pēc šodienas pārliecinājos, ka man pilsētā nav ko darīt, bet nezinu vai man kā bērnnamniekam piešķirto dzīvokli varētu apmainīt pret kādu kaut kur laukos, kur es varētu varbūt strādāt lauksaimniecībā vai mežsaimniecībā...
Mēs esam šķiet tik dvēseliski tuvi...  

Domā, noticēju?

Dagija vēlas kļūt par manu Kundzi? Mmm, cik mīļi

Makšķere šeit jālasa pārnestā nozīmē!
Tas ir domāts veids, kā nopelnīt naudu/iztiku.
Jā, iedot Tev naudiņu varētu. Man nebūtu žēl. bet - Tu tak to notrieksi viens un divi, un atkal raudāsi, ka nekā nav.
Ja neesi spējīgs strādāt, tad ir institūcijas, pie kurām var vērsties, vai meklē Bagāto kundzi, kur Tevi uzturēs, bet Tu pildīsi viņas kaprīzes.  

  Vakara darbiņš? Nedaudz piestrādāju privātā kārtā, daru gandrīz to pašu, ko darbā. Privāti daudz grūtāk, tas gan. Jo - tie nav cilvēciņi, kam viss skaidrs uzreiz..

  Nezinu, Rihard, ko Tev teikt. Negribas neko pa tukšo..

  Doties uz Uk? Kādā jēgā? .. Vai tā nav atkal koķetērija ar skaļiem vārdiem?..

  Tici vai nē - arī es (un, pieļauju, ne es vien) reizēm uzkrītu uz nerva pati sev - kad ļaujos bezjēdzīgām domām, kad pasaku to, ko nevajadzēja.. kad noslinkoju par daudz.. Bet - no tā cenšos tikt laukā, cenšos kko izmainīt sevī.. Vai vnm sanāk? Nē taču! Bet tad - cenšos atkal no jauna.. Nu tā kkā.. "Katra jauna diena ir jauna iespēja", to sev saku tad, kad atkal esmu nemierā ar sevi

I teikt nav, ko?
Esmu gatavs kalpot.
Jebkuras kaprīzes.
Ir neliela pieredze pie vienas kundzes.

Makšķeri rokās neesmu turējis, ja nu vienu reizi, kad sākumskolā mācījos, kad klases biedrs iedeva iemest, bet kā atvēzējos, tā šim gar ausi un aizķēru savu kapuci

Varu iedot makšķeri...un tikai. Cik gudri to izmantosi, tas atkarīgs tikai no tevis paša. Nevajag iedomāties , ka visa pasaule tev būtu ko parādā un esi pelnījis sagaidīt to Laimes lāci tieši pie savām namdurvīm . Ja nepaņemsi to sniega lāpstu vai makšķeri un nepapūlēsies, tad nebūs...un viss. Iežēlināt nesanāks!!

kas man nesanāk? visi tik gudri muldēt māk, bet reāli palīdzēt negrib, nevar.

es saprotu , Rihard...centies izprovocēt, bet nekādīgi nesanāk

Paldies, Dagija ,par ievietoto saiti Tev visai viegli izdevās
Tas tiešām ir grūti, bet ar laiku jau paliekam viedāki( vismaz gribas tam ticēt ).
Manuprāt,pēc savas būtības latvietim piestāv būt lēnprātīgam/ miermīlīgam. Tas vien liecina par viņa  tēraudcieto izturību.Bet jāatzīst, ka sievietēm/latvietēm parasti tā grūtāk, jo emocijas pārņem prātu un tā kontrole bik pazūd Labi ka neesam itālietes   

sievišķību pat nemākat saglabāt.

Neesmu vainīgs, ka man veselība čupā, kas to apstiprināja, - neko smagu pacelt nevaru, turklāt tā kā esmu maza auguma, aizstiepties pie vajadzīgā objekta nevaru, materiālus ar kuriem jāstrādā iegaumēt nevaru, loģisks rezultāts, ka nokļuvu tur, kur biju...
Kas tas par vakara darbiņu? Es domāju pieteikties par brīvprātīgo karam Uk. Mājās apnicis sēdēt. Te tāpat nekā nav. Un vispār viss ir apnicis un es pats sev sācis esmu krist uz nerva..

   Rihard! Man tūliņ vakara darbiņš, ienākšu (varbūt) te vēlāk, bet tas, ko raksti, ka Tev kārtējais antirekords - "Pat pusdienas nenostrādāju jaunajā darbā" - tas taču tā nenotiek vnk tāpat?!.. Tam noteikti ir kāds iemesls!! Ja nevēlies, protams, neraksti to te..

     Piekrītu, Dagij - "jābūt elementārai cieņai pret otru".
Nespēju pieņemt, piemēram, kad pirms gadiem pāris, divas meitenes, esot savā kompānijā, gozējās parastā pludmalē atsegtām krūtīm. Tam taču ir speciālas pludmales, lai dara to uz nebēdu, ja tā tīk! Ai, jā!, un vēl šajā vasarā, kad bijām Pumpuru pludmalē, viens džeks iedomājās, ka jaukāk viņam peldēt kailam.. Neesmu visaizspriedumainākā būtne, bet - neradi, lūdzu!, neērtības citiem!

Ingrīdiņa gan patīk.

"saglabāsim savu silti brūno kodolu pat nelabvēlīgos apstākļos" - ļoti jauks novēlējums.. tas ir grūti reizēm - palikt mierīgai, ja kāds provocē

https://youtu.be/TCbeC_Lu62Q?si=OrOrN2cp3nyKGTAS

Tāpēc man nepatīk cilvēki. Loģiski.

Es gan domāju, ka nedrīkst būt vienalga, kā citi reaģē uz Tavu klātbūtni..
Ir patīkami, ja Tu ienāc telpā un Tev uzsmaida, nevis aizgriež galvu vai saviebjas...
Un Man būtu nepatīkami, ja blakus stāvošais cilvēks tā smirdētu, ka elpa aizraujas vai kaut kas cits..
jābūt elementārai cieņai pret otru.