... ai, ai, ai!, kā nu šitā, Ansīti - ždanokiņai nesekot?!
Tu ko? - Rosļikoviņa kungs, vai, nošāvās?!, šitais mazais, ņiprais vīriņš?! Man tgd i-netā jāmeklējas, tā?! Ceru, ko sajauci Tu vai kko nesapratu es, jo citādāk -
arī manā dzīvē melns un traks rudens   

   Beidz, Rihard (vakar 21:41), te aplikt kādu! Vismazāk jau Dagiju
   Ja Tev, viņas atraidītam, no tā paliek labāk, tad burbuļo ne te!

   Tas jauki, Dagij, ka Tavā dobē rozes, ka aizraujies ar to! Super forši!
   Man? - nekad nav bijis zaļo pirkstiņu, esmu dzīvojusi, attālināti no dārza lietām.. šķiet, to jau rakstīju reiz.. Kad bērni bija mazi, tad centos, bet - ne gluži sava prieka pēc..
   Mana vecāmamma (saucām par Mammīti, vecotēvu - Papītis) aizrāvās ar rozēm, tā bija viņas sirdslieta.. Tolaik dzīvojām vienā mājā, vnm - rožu ieskautā.. Kas bijis, pagājis.. nav man nostaļģijas pēc tā, jo, pa starpu tām krāšņajām rozēm, bija arī citas, ne tik krāšņas lietas..

   Nekad nav patikušas lielas dāvanas, nekad! Es vispār nesaprotu, kā var patikt pieņemt ko dārgu (naudas izteiksmē), nezinu, tā laikam ir citādāka cilvēku suga..
   Man svarīga sava neatkarība, tas, ka nevienam neesmu parādā neko!! ..
   Bet tas, ko minēju ierakstā - jā, vakar patiešām sajutos aizkustināta! (tāpēc arī blogs tapa), jo tas bija tik negaidīti, pirmk., un, otrk. - tik ļoti sajutu, ka no sirds (to nevar notēlot!), ka, jā, pārdomāju arī pati sevi - vai vnm iedodu to puķīti, saņemot patiesas rūpes? Un - saprotot, cik daudz tas var nozīmēt, gribu kļūt daudz jaukāks cilvēks.. nu tā kkā..

   Gribēju noskatīties to filmu, bet..
   Jā, tēvs cīnās par savu dēlu, tā izvadāšana pa kapiem.. bet tad, kad tas asiņainais vilka uzbrukums, tad sapratu: nē, neskatīšos vairāk un viss, man pietiek to drūmo šausmu, pārtinot kadrus - viens asiņains skats seko otram.. Jā, kkur tas viss tā un citādāk notiek pa īstam, bet nevēlos sevī šo trako tumsu laist iekšā..
   Vēl beigas paskatījos: Jā, dēlu tad izglāba, bet - par kādu cenu?!!.. Trilleris? Nē, vairāk psiholoģiska šausmene. Nenoliedzu, ka saturs dziļš, bet - nav mans žanrs..
  

Ansīt, nebaidies .. Rihards tik ar muti mauc.. ne uz ko viņš nav spējīgs
bet jā, būtu traki bēdīgi, ja paliktu te viena

Ticu,ticu ....Raganiņ   Katram Tavam vārdam ticu   Jo: nu kā lai
neticu   ja pac, par pļāpu, piedzimu   Ottik vienu neisprotu  
Ja es,to Ingrīdiņu ,bučotu   tad jau ,taibrīdī Rihardiņš ,uz vietas abus mūs
ar  nosistu... un tad Tu viena paliktu   ar ,sirdi savu,salauztu...  

Par Ždanoķiņu nemācēšu gan,Ingrīdiņ,neko es teikt ....jo nesekoju  
Tik zinu to kad,tās līstes,jau ar vairāk nava....stabīlajiem   ,i skumjas tik
kad ,tas nekauņa–priekšsēdis rakt tupeņus aizlaidās un ,meitenes,bez iztikas atstāja   nu lab vēl kad ,šo sirdsapziņa paņēma un,savu kļūdu apzinot,tas paņēma
un nošāvās...vidikā redzēju  

Es arī paskatīšos.. :)
Paldies par saiti uz filmu

RB, norausies!

Neticu vēlēšanu rezultātiem.. Bet nu lai!
Pamēģinām noticēt Kulberga kungam, viņa centībai vest tautu uz labāku dzīvi!
Tad jau redzēs.
Galvenais, lai IR DARBS!!!
Ansīt! Tu nu gan te jokus dzen!!!
Kāpēc lai es Tevi bārtu vai grieztu Tev spārnus (pat ja Tu bučotu Ingridu)???????????
Dari ko un kā vēlies!   Ne mazākās greizsirdības.
Pat otrādi - iesaku vairāk labu vārdu veltīt Ingridiņai!  

Nebiji pelnījusi rozes ziedam, trakā Dada!!!

Jauki...
Man nav jaukas atmiņas par puķu pušķa saņemšanu personīgi...
pēc tam atklājās, ka... kkkaut kas nelāgs izdarīts aizmuguriski   (tas privātajā lauciņā)
Darbā, protams, citādi.
Manā dobē šobrīd gan rozes zied.. laikam jau pēdējās Rudens rozes..
pie lodžijas tumši sarkanās... vasarā slinki ziedēja, tagad liels cers :)

(šovasar rozes slikti ziedēja, laikam nepatika lietainais laiks)

https://youtu.be/HaByA4_CgIs?si=AQt1Moa0pQC86VsN

Vismaz kaut kas...

Patīkamu skatīšanos!

Laikam uzgāju..
https://www.youtube.com/watch?v=IC3luMnecHI
Tad jau redzēs, vai man...

Tur jāpierakstās, tā? Pareizi sapratu? Tā nav ne TV ne YouTubē?

Kāpēc? Ieliku vāzītē, un tā tagad iepriecina mani

Tad palaid to puķīti pa dambi?