Domājot par vecākiem.

Vēl neesi nosprādzis, kaķpediņ

Nensijai O,Neilai...

Labāk distancēties.Nensijai O,Neilai.

Nensijai O,Neilai informatīvi.Labāk distancēties.

Nensijai O,Neilai informatīvi.

Vācija aizmirsusi savu Hitlera kunga laika izcilo Olimpisko čempionu xxx šķēpa mešanā.

Rezultāts ar Gotlandi.Lai tik pamēģina!

Protams,kā Puķins,vai Tramps,Gotlandi bumbotu.Labāk lai izdod,jo raķešu tāldarbība ir augstāka.Vecā labā Rīga ar dzīvajām raķetēm nav nepieciešama.

ku kū

guļam?

apsegušies, pa pliko?

kāpēc man ir smagas formas depresija?
Tiešām ir?
Kā to pēc sarakstes, vai tad var tā noteikt?
Dagija jau guļ?
Cerams ne zem lietussarga, bet siltas, smaržīgas sedziņas..
hmm

Rudentiņš bagāts vīrs,
Simtiem savu kumeliņu;
Rudentiņš atnes visu —
Pilnas klētis, pilnus laukus.

          
Ingrīdiņa lasīja        
Un aiz ausi kasīja       
Kā  lai lāpstu atrodu ?
Un to Ansi noroku !!!!!  

Šis grib ar velna Grietiņu   
Mežā atrast mietiņu        
Tadar  manu sirdpuķīt'    
Ņemt un fiksi nomušīt  

A rupucis ne biku nedomā      
Tik klārē šim kas padomā    
Ja Vasīlim ko traku nodarīs    
Tam brūte fiksi mēli nogriezīs    
                      

Vēl ir daudz variantu.... atliek tik zīlēt.

.. Tu tak visu laiku badā, cik saprotu
Meklē citur, Rihardiņ, kas Tev, čīkstulim pīkstulim, tās kājas papletīs
Te - varianti divi:
* mošk uzķersies kāda kundzīte gados, gana situēta, kura vēlēsies kļūt glābēja (pret samīļošanu, protams);
* a varbūt kāda jauna, naiva meitenīte, Tevī saskatīs kko, nez ko, un tētukam parasīs naudu, lai palīdzētu šim izcili foršajam džekam, kuram dzīve tik skarbi dara pāri..
Lai izdodas!

Dagij, foršā! Brīnišķīgi saprotu to - "nosist laiku", patiešām!
Arī es pati, cik nu tagad sanāk laika un tā, ne jau kkādas dziļas atklāsmes meklēju, ne takšu! Vnk papļāpāties un viss!!

Nevajag nekādus ripuļus.... tik kājas platāk paplest.... ar to pilnīgi pietiks.... zupu arī varu sev pats uzvārīt, ja kas..

(Tā bija atbilde Rihards Berzins 18:52)

..uh tī!! pat ne domas man nav ar Tevi sagulēt kopā!!!!    Pirms - pabarot, ja? Tad - klausīties, kas Tev un kā sāp, cik traki, ak vai!!, likt kompreses un dot ripuļus.. atvaino! - nu kam man tas?!   

Mani gan fascinēja visas tās būdas, kur uzturējās teritorijas sargi, laikam kādus 35 m augstumā -, un visur man gribējās uzlīst... es pat pamestajā izpletņlēcēju tornī uzkāpu, kur pašā augšā man zem kājām zem sapuvušiem dēļiem ielūza kājas un labu brīdi karājos kādus 40 m virs zemes, tāpat vecajā, pamestajā panorāmas rata augšā pa tehniskām kāpnēm biju uzkāpis pēc kā nezināju kā nokāpt, jo baigi slīdēja kājas uz tiem metāla pakāpieniem ziemā..... kā gribētos atgriezties tai laikā. Mani joprojām fascinē PSSRS simbolika, ģērbonis.... nesaprotu, kāpēc tā bija jānotiek... neticu, ka ticība mani varētu izglābt, bet arī vienam un nevajadzīgam negribas vairs palikt..