Vasilijs P. 22. sep. 19:41

Ģenerālis Spožais naktspods-pārvietojamies!

Ingrida X. 22. sep. 19:35

Tu, Rihard, centies izpausties daudz ļaunāks, kā esi.. Vai gūsti ko no tā?, neticu gan..

Ingrida X. 22. sep. 19:33

Jā, un mīlu Jūs visus, iepriekš minētos jaukos cilvēkus, ir tik forši, ka esiet te, ka ir šī vietne joprojām!

ierakstam «vai ir kas jauns»
Vasilijs P. 22. sep. 19:31

Jo neviens no tādiem(stulbeņiem)nav pasargāts,un ne tikai ar spožām ķiverēm ģenerāļi,kuri izsauc uguni uz sevi.Būs PSRS litratūra-klasika.

Ingrida X. 22. sep. 19:28

Man nekad nav paticis zelts, nekad!! Pat nemāku paskaidrot - kādēļ..   Jau no pavisam jauniem gadiņiem esmu vēlējusies tikai sudrabu, tai skaitā - arī bižutēriju, kurā sudraba nokrāsa..
UN! - man patiess prieks, ka te šovasar izdevās satikt, Dagija, Tevi, nojaušami patiesu, neko no sevis neizspēlējošu cilvēku! Jā, biju pārtraukusi blogos ienākt vispār.. No sākuma - neticības pilna (zinu, pat aizvainoju Tevi ) pieņēmu Tavu patiesumu, jā, tā tas bija.. Bet tagad - esmu priecīga, ka tad, kad gribas parunāties, īsti ne par ko, esi te, ka pa retam, bet tomēr!, uzrodas arī Ansītis, Skabardziņa kungs, mūsu pieskatītājs.. Un, jā, pat par Rihardu, ja viņš nesāk braukt galīgajās auzās.. Nu tā kkā..   (lai Vasilijs pesteļo savus bezsakarus, lai taču!).. oki!

ierakstam «vai ir kas jauns»
Vasilijs P. 22. sep. 19:26

Daudzas pilsētas tiktu ar pilsoņiem izglābtas no iznīcības.Irāna izskaidros nianses pat par meiteņu Skolām.

Vasilijs P. 22. sep. 19:23

Ja tiks atļauts izvest Pilsoņu atklātos līķus rediem un tuviniekiem.

Vasilijs P. 22. sep. 19:23

Nedz PSRS,nedz ASV stingri uzraugāmos objektos,jo skaists piemērs no Floridā aizturētās personas par kodu izklāstu ģimenes finanšu intresēs.

Dagija D. 22. sep. 19:04

sudrabs arī izturīgāks metāls, vai ne? zelts ir mīksts :)
ne viss, kas spīd, ir zelts..
vai kāds labums, ka zelts spīd?

ierakstam «vai ir kas jauns»
Ingrida X. 22. sep. 18:31

Tik ļoti mīlot to zeltu, var palikt vnm un mūžīgi tikai pati ar savām domām, skumjām, prieku, nebūšanām.. Man, kurai sudrabs vnm bijis mīļāks (jā, arī vistiešākajā nozīmē - ķēdītes, auskari, rokassprādzes, pulkstenītis ar sudraba ķēdīti tostarp..) - jā, ļaujos tam sudrabam, un viss!   Ļaujos, kad to man patiešām prasās. Un - priecājos, ja ir cilvēki, kuri arī ļaujas, netēlo no sevis neko, ir tādi, kādi ir

ierakstam «vai ir kas jauns»
Ingrida X. 22. sep. 18:14

Rukā, Ansīti, rukā vien!
Kurš cits te pa laiciņam mūs pieskatīs?
Direktors? - tas jau no saviem augstumiem īsti nesaskata mūsu, apakšesošo, lietas..

Dagija D. 22. sep. 17:39

Man patīk šī punktualitāte!!  

Ansītis S. 22. sep. 16:29

Kam nu kas   bet es ...esmu apdomīgs un punktuāls     
Batēriju,pulkstenī tai,nelieku ,grozīt nipakam  jo:,ceļos 12.00 un ,gulēt, eju 12.00   
Tikai,dienas režīmu,gan ievēroju .... Brokastis ēdu PIRMS ...pusdienām  
Vakariņas gan.....vai nu pirms vai pēc....pļāpāšanas   bet,noteiktikad,
pirms ...gulētiešanas  

Melleņu J. 22. sep. 15:56

Klusēšana zelts, bet runāšana sudrabs....un es tik ļoti mīlu to zeltu

ierakstam «vai ir kas jauns»
Melleņu J. 22. sep. 15:49

Piekrītu Tev.Ja godīgi, šīs pulksteņa grozīšanas šķiet pat traumatiskas tik grūti pārprogrammēt sev miega režīmu .Pirmās dienas būs darbiņš nelielā snaudā

Melleņu J. 22. sep. 15:32

Paldies , Ansi. Visas tavas dāvanas tik pārdomātas !!!   Es cerībā, ka irši jau zem pakšiem rudenīgās dienās bet ķeramais tīkls tik praktisks un vienmēr noder

Dagija D. 22. sep. 13:53

vējš nedzen lapas pareizajā virzienā?  
Tu un ģitāra?? ooooo...
Tu dziedi un viņi bučojas?  
kāda skāde.. nākamreiz, lai draugs ņem vēl vienu dāmu līdzi..  

ierakstam «vai ir kas jauns»
Ansītis S. 22. sep. 13:11

A,pirmdien,neko nevar sākt un ,piektdien,beigt !!!
Un, otrdien,bij plānos sagrābt lapas...pagalmā   a te vējš   I nāksies
pieturēties pie principa:<Nedari šodien to–ko vari atlikt uz rītdienu ! >  

ierakstam «vai ir kas jauns»
Ansītis S. 22. sep. 13:04

Viss jau vecs.... tik Karpat kalnos labi dziedājās   Jo,tais kalnos,gaiss ir retināts un varēja ,to dziesmiņ,pavilkt i par 2–3 toņiem uz augšu  
Pēčāk jau,ciemos,iebrauca draugs....ar dāmu un paprasīja man ko uzdziedāt ....pie ģitāras ,,,,2/3 dziesmas nodziedāju   āber šie tik bučojās  
Tā nu ,viņus pavadījis ,ģitāru uz vārtu staba uzģērbu   JO ....ja jau ,mana spēlēšana,nepārņēma bučošanos   Tad–nav lemts ......
Eh....trakā jaunība   un tagad.... tikai šķrjobe ,kad neesu miljardieris  
Jo tad gan ....pirmais–ko sev atrastu   tā būtu masažiere   24/7 darbā  
Muguriņu izmasēt .....
Kādreiz,armijā–Tālajos austrumos,visu dienu strādājām salīkuši....aplikām ,ar velēnām ,stadiona valni un vakarā nevarēja iztaisnot muguru....tad nu,viens puisis
no Viborgas,izmasēja muguru  un  izkraukšķināja visus skriemeļus TĀ  ka jutos kā
no rīta pamodies  
I kapēc ,tik īsas rokas ,kad tik krustus ,bišķīt ,var vēl pakasīt ....
Jebš ar, dabūt lāci draugos,kurš,kaut mežā,muguriņu pamīcītu    

ierakstam «vai ir kas jauns»
Ansītis S. 22. sep. 12:19

A ko ta lai dara....ar to... Direktoru –nekauņu ??? Jau kuro gadu...prasos lai,no darba atlaiž ....i figu man   jārukājot esot  

Autorizācija