Domaju par Vesnjakova kunga piemineto-vinam uzlikto slogu...kurs gan butu spejigs

A,es nevaru apskatīt...jo linka nav!

Arī tomātiņam ir sirsniņa!   

Tas ir jauki

Raivo, wī dziesma ir cool..

https://www.youtube.com/watch?v=Y-04D0a5znw
Carlos Lascano, apskatijos arii citus màkslinieka darbus, bet "LILA" man patika visvairàk. Varbût dél briinishkàs aktrises téla. Vispàr ticu, par domu materializàciju  

Ir pārbaudīts un apstiprinājies !   

Ikvienam jāapzinās savas saknes, lai varētu dzīvē ko sasniegt . Saknes ir visa pamats .   

Labām domām pa pēdām seko labie darbi . Pasaule top labestīgāka !    

Mīlēsim, dosim to labāko no sevis!!  

Atslegas vārdi: būtiskais

Ingrida, es neiejaucos bērnu dzīvēs un diez vai tas ir iespējams. Viņi paši pieņem lēmumus, paši dzīvo savu dzīvi. Man nebija laika viņiem stāvēt blakus, izauga patstāvīgi, nebīdiju viņus un nestumdīju. Katram mums bija savi pienākumi.
  Par mani, Tu šo to zini no iepriekšējiem blogiem. No tiem tālajiem-2014. gada marta   

Dzīve izgaismo cilvēku no visām pusēm !  

Domu pieskārieni ir kā mēmā dziesma ,neredzami , bet sajūtami .

   Ārij. Es nezinu, vai mācēšu rast īstos vārdus, lai pateiktu to, ko, Tevis uzrakstītā sakarā, vēlos. Mēģināšu :)
   Jā, bērni piedod jēgu tam, ka atrodamies- šeit. Nenoliedzami. Viņi ir palīdzējuši, paši to neapzinoties, mums augt un veidoties, kā, savulaik, palīdzējām viņiem. Un- tikai dabiski, ka viņu prieks un izdošanās, piedod spēku un ticību- visam. Mīlestībai, kas ir abpusēja, īsta, patiesa un dziļa, nav vārdu tās gradācijai, un- nevajag :)
  
   Tikai- tās ir un paliek- Viņu Dzīves. Kurās mums jāprot būt sasniedzamām, kad tas nepieciešams, bet- nejaukties, ļaut, lai paši pieņem savus lēmumus. Es uzticos saviem bērniem, viņu izvēlēm- pilnībā. Ticu, ka arī- Tu :)
  
   Es neuzskatu, ka sievietei, jebkurā jaunumā, sevi jānorok- kā sievietei. Ko mēs katra ar to saprotam, tas jau- mūsu pašu ziņā :) .. man ļoti- joprojām!!- vajag to knudoņu vēderā, vajag gan tās priekšsajūtas, gan to, kas mūsos no dabas. Bērni tikai iegūs ar mammu, kurai acis mirdz, un kura dzīvo arī pati savu- sievietes dzīvi.  

/un galīgi Tavu pierakstījumu neuztvēru kā sūdzēšanos!! :) .. tad jau jebkurš patiess, no sevis iztekts vārds, ir sūdzēšanās!!; tā tas nav, Ārij!! :) novērtēju Tavu patiesumu, ka neraksti tukšas frāzes   / ..

Septiņi.

...bet-priekšā vēl viena maza plostošana-redzu-spīd saulē melns krusts...ar paceltām ķepiņām- padodos!

Garākā upe-Gauja...bet tik līkumota-un tāpēc-visgarākā...ūdens tumšs no dzelzs...noslēpumaini atvari-kur cilvēkēdājs mitinās...riktīgākā čūska! un berzējas gar klintīm...grauž iežus-vai žurka.....tā

Seši.