Baudīja mani ar kaut kādu datorizētu aparātu, viss dadzkrāsains datorā, tā jauki laistījās starojums . Jaunībā man pulksteņi uz rokas labi tikšķēja, pēc 30 gadiem sākās dīvainības, ne mehāniskie, ne elektroniskie nevelk, apstājas, es nolēmu, ka padomjlaiku bija cita kvalitāte   , nu jau ilgus gadus vairāk nevienu pulksteni nelieku uz rokas, varbūt arī pārgāja šie apstāšanās pigori...

Drīzak mums ir violeta aura,Inet!. .Man arī puksteņi ne tikai negrib iet,bet pat mēdz pazust...

Ak vai, kas tik te nemintinās, indigo, kristāli , citplanētieši... kosmosu un visumu neuztveru, dažreiz slikti izskatos, datori manā klātbūtnē strādā, pulksteņi uz rokas nē.. lūk i saproti, laikam puskristāls.... (JOKS)

   Jā, Alisīt. Zinu, ka saprotam viena otru- no pusteikumiem :) .. tā ir bezgala forša sajūta, apzinoties, ka kkur mīt tavas dvēseles- radiniece..   .. patīk bieži būt pavieglai, iesmiet un jokoties, sadaru daudzas dumības.. , bet- sirsniņā jau cilvēks tāpat ir tikai tas, kas viņš- ir..
   Lai Tev to maziņo prieciņu- nepietrūkst!! ..  

................................
https://www.youtube.com/watch?v=c3qE5hURtuU

... gadalaikā jebkurā !
sirdī sakura zied ,
Mīļotā domu maigo pieskārienu -
...............   uzziedināta ...

https://www.youtube.com/watch?v=RismaHRkQTc

... rudens -
vienmēr pēc āboliem smaržo ,
pēc miķelīšu un asteru
rūgtenās elpas ,
un mazliet -
....................... pēc nostalģijas ...

Kas nokavēC - pazaudēC ! /iz dzīves - atziņa !/  

Paldies bloga viesiem ->>par domu pieskārieniem komentos ..., par vērtējumiem ...

Raivo incants formulējums :-) domu pieskārieni = mēmā dziesma !  

Elva , labais vairo labo !

Leira , vnk burvīgs ! domu Tavējo - pieskāriens ...

Paldies , Inet ...,   man žēl , ka Tev nesanāca noskatīties īsfilmu ..., varbūt vajag Googlītei uzjautāt - Carlos Lascano ,,LILA,, - viss sanāks tad !

Paldies par emocionālo dziesmu , Ivo !
Arī domās , sev mīļu cilvēku - uzzīmēt var ...

Man ar šķiet, ka mēdz būt arī par vēlu...

Dažreiz tomēr IR par vēlu... ir....Kad viņi vairs mūs nesadzird. Un neko neatbildēs.
Varbūt tāpēc mēs tik rūgti mēdzam raudāt kapsētās...

Tā gaidīšana jāmācās. Nu kurš bērnībā nav tos zaļos ābolus un cīruļa ligzdiņu...
Vienīgais - jāiemanās atšķirt, vai vērts ieņemt rindu pie ātrāk strādājošā kasiera.
Galu galā, ir taču citas kases - kam bērni, kam mazāks pirkumu skaits.
Bet nepacietība katram piemīt. Gribas taču ātrāk. Izaugt, dzīvot.
Nu jā, iebraukt pēdējā pieturā noteikti nevienam nepacietība neliek.   Tur mēs noteikti esam ar mieru pagaidīt

https://www.youtube.com/watch?v=wa1u2goAndw

Es protu gaidīt, ja tas ir to vērts

Man nepatīk gaidīt, bet pumpuru vaļā neplēšu un pie putnu ligzdiņas nelienu, skaitīt cik oliņas tur ir.

Protu, un pat ilgi.    Dažus tas  pat tracina.   

Nepacietīgam būt nav liela māksla.
Kaut gan pacietīgi gaidot  var aizbraukt " tādās auzās" !