Dzēsts profils
7. apr 2010. 15:47vairāk par 10 grami nekādi. varbūt kādu porņiku uzlikt vieglāks par dvēseli sanāk, tieši uz pusi, tā sverot 21 gramu
Dzēsts profils
7. apr 2010. 15:44Piedodot ir svarīgi lai nepaliek sāpe .
Dzēsts profils
7. apr 2010. 15:43ar tām kautrīgājām viena ķēpa vien ir. pat nabiņu paknibelēt neļauj
miillSniegpulksteniite (. 7. apr 2010. 15:41visa kā pa bisķiņam - pēc vajadzības:)
miillSniegpulksteniite (. 7. apr 2010. 15:40NO RīTA, NO RīTA, KAD GRIBAS izliet:))
Dzēsts profils
7. apr 2010. 14:56Kustiba esot prieks sistematizet vedera darbibu.Nekas vairak-Priecajies!
Dzēsts profils
7. apr 2010. 14:52Stulbi skanes bet tas ir viens no veidiem ka sev pieverst uzmaniibu..
viens no stulbakajiem ko virietis tad var izdariit..
bet pazistu vienu sievieti kura ar pazemo savu virieti,bet majas divata ir saldais miiljais paritis...
kada jega no ta visa man nau ne jausmas...
Dzēsts profils
7. apr 2010. 14:39Kadel ASV pardod saldetas vistas,bet Otrs kontinents to nomaina ar radioaktivo degvielu?Kurs Gudrs,un kurs paliek m...?
Inese Š. 7. apr 2010. 14:38Mjā.......... Ko te dažs labs iesāktu bez draugiem.lv, no kurienes pasmelties visādas gudrības?.... Vispirms kārtējo domugraudu izlasu draugos, pēc tam - šeit. nemaz jau nerunājot par to, ka 'biezā slānī" šeit tiek pārkopēti teksti no diensgrāmatām draugos.
Frēzija v. 7. apr 2010. 14:38moon martra
Nebaidies, ka dārzeņi sāks uzstādīt savas tiesības uz īpašumu
Moon M. 7. apr 2010. 14:32Man māja un mana pils drīz būs mana...........siltumnīca !!!
Frēzija v. 7. apr 2010. 14:18Ir notikumi,kurus mēs nespējam ietekmēt. Un tomēr,lai arī mēs nespējam mainīt pašus notikumus,mēs varam mainīt savu attieksmi pret tiem.
Mēs dzīvojam tagad.
Te kāds pārgrieza likteņa dzīparu,
It kā zvaigzni pie debesīm dzēstu
Un tu, negaidot kārtējo rītausmu,
Sevīm uzkrāvi mocekļa nastu.
Nu kā kliedzieni pagrīdes klīnikā,
Kurā dzīvajiem ādu kāds novelk,
Tevī pārvēršas dzeja un lirika
Un viss skaistais, ko laicība noliek.
Gaišās sajūtas aizmirstas pagātnē,
Tukšums akls vien nākotni rotā.
Cauri sāpēm tu uzsmaidi tagadnē,
Sevi žēlodams, nolaistām rokām.
Izslej galvu un saulstarus ieelpo,
Lai tās gaisma tev sirdī sāk starot.
Savu esību košāku iekrāso,
Neliec pagātnei nākotni barot.
Nojauc sienu starp skaisto un būtību,
Esi mīla ko apdziedāt dziesmās.
Esi cerība, eņģeļu sūtīta.
Esi fēnikss no ticības liesmām.
Tici, uzziedēs mīla kā bērna smaids,
Domas izbeigs vien pagātnē klejot.
Tavā sirdī vairs neskanēs senais vaids,
Atsāks tauriņi vēderā dejot.
Sergejs Abramovs
nadya c. 7. apr 2010. 14:03ta ir parejza policijas izmantošana jo diemžel musu policija palika tikaj tie kuri tikaj apkauno to profesiju!!ljoti žel ka ta notiek bet profesionali iet prijam!!



