mēs otru aizskaram kad paši jutamies vāji..un nedroši.

nupat būs kā trakam bocmanim anekdotē - kara laikā kaptienis ievērojis ka uz kuģi tēmēta torpēda un izvairīties vairs nevar. pasauc bocmani, saka tam lai novērš komandas uzmanību pirms tā trakā blieziena. bocmanis atbild - kāda runa, tūlīt. sasauc komandu, izvelk savu čibriku un saka - skatās, tagad kā vilkšu pa klāju ar savu, viss kuģis būs lupatās. un dara tā. pēc mirkļa jau visa komanda ūdenī, kuģis protams lupatās, kaptienis satraukts piepeld pie bocmaņa un dusmīgi saka - nu tu gan esi maita, torpēda taču garām pagāja...

Tikai zemisks vīrietis,bez pašlepnuma,nolaidīsies līdz līmenim,lai pazemotu sievieti-un vienalga kā:-vai ar vārdiem,vai darbiem...........

http://www.youtube.com/watch?v=P5TNK-TvIcI

patiesībā jau nevienam nepatīk kad aizskar viņu patmīlību...tikai svarīgi ir kā sevi pēc tam realizē..kā rīkojas...galvenais lai tā rīcība mūs nepazemo vēl vairāk....

  Brūces ir jādziedē,un nevajag tas visu laiku knubināt vaļā...lai ta krevele pati nokrīt

Pieturamies pie temas..... un paskaidrojumiem...

Ja ,jabut viekarsai,bet ar sava stila izjutu.Nu elegance,tas atkarigs no katra pasa iedvesmam,sapniem,u.t.t.

Variācija par tēmu:

gribi nonākt pie gala, nāc šurp

nu tad sver....vienreiz tak pie gala janonak

no tādas ķemmēšanas jau sarkans pietūcis, tagad pat granētā glāzē nelien vairs

      Nav ,ko mantu krāt, vajag dzīvot tagad ! Blakus otru kapu neizraksi,lai līdzi mantu   paņemtu.Skaties ,lai tie,kas paliek uz zemes Tevi godam apglabā,kaut gan mironim vienalga.

      Nav ,ko mantu krāt, vajag dzīvot tagad ! Blakus otru kapu neizraksi,lai līdzi mantu   paņemtu.Skaties ,lai tie,kas paliek uz zemes Tevi godam apglabā,kaut gan mironim vienalga.

Makj,ne makj.bet kemmee gan ,sitada manta karajas bez darba...

kurs var patiekt.... Katram sava vajadziba. vienam nabinju pakutinat,citam vaidzinju paglastit. Esam tik dazadi......

Nu ja ka tas, zinu ka man tur ir tagad pirsings, nestu uz lombardu, bet nevar izķemmēt, kā neveicas, maķ

Valdi, re, droši vien tas kronītis "tur" pie vainas, ka nevari atrast   

tur jau tālieta es pagātnē nedzīvoju, bet man ir bērnības traumas, kuras tagad tikai atklājas

ja mēs pagātni velkam visu laiku sev lidzi..tad ir tā kā ir...jāprot pagātni atstāt tur kur viņai istā vieta..vakardienā..un izdzīvot šodienu..un skatīties uz rītdienu..tad dzīve ir pilnvērtīga..no visa vajag paņemt to jauko...ja ir jaukas pagātnes atmiņas..var pakavēties tur..bet lai tas nenotiek pārāk ilgi..tad pazud šodiena..pazud reālā dzive