magdalena m. 9. apr 2010. 11:21Nu šeit laikam galvenais ir nevis tas ka "nedod ēst", bet ir "dusmīga". Jautājums - kāpēc viņa dusmīga?
Dzēsts profils
9. apr 2010. 11:19Tak nē,man dot ēst,est tik uzrakstīju,ja būtu tāda situācija.Tas nekas,ieteikumi labi.
Dzēsts profils
9. apr 2010. 11:18... es nesakku, kad viniem jaabuut lioti liidziigiem pec rakstura vai uzskatiem, tikai taadiem, kas sai dziivee pilnveido sevi, pacel sevi kaarmiskaa liimenii, censaas. ...
Dzēsts profils
9. apr 2010. 11:17Ak dievs tiešām Andi tik nevarīgs vai kā? Uztaisi pats un vēlāk izdomā kā par to ieriebt pašai sievai ja viņa dusmīga kļuvusi kāda nieka dēļ vai wsp wnk neapmierināta...
Dzēsts profils
9. apr 2010. 11:13Es uzskatu, ka jebkurai sajūtai vienmēr ir kāds pamats,,,nevar būt skumji tāpat vien,,,
Reizēs kad mani māc skumjas, pirmajā momtā liekas - kapēc tā, nav taču nekāda dižā iemesla, bet sākot rakņāties savā dvēselē saprotu, ka tomēr iemesls ir!
Huliganka P. 9. apr 2010. 11:12Uzminēt,kapec sieviņa dusmojas,vai neesi pats ko neizdarijusi?
Dzēsts profils
9. apr 2010. 11:00pats gatavo! tu kāds bēbis vai?
Dzēsts profils
9. apr 2010. 10:59Lai taisa pats,gabals jau nenokritīs...
sandra s. 9. apr 2010. 10:58Te nu jāprecizē - vai Tu gribi ēst... vai arī gribi, lai SIEVA Tev iedod..... ēst?
Ja pirmais variants - ceru, ka ledusskapim atslēga nav priekšā un pieaudzis vīrietis jau kaut ko sev sarūpēs...
Ja otrais variants - jāmeklē iespēja kā tās sievas dusmas mazināt... pieaudzis vīrietis jau zin savas sievas vājās vietas...
Vispār kaut ko nedot otram cilvēkam tikai tādēļ, ka esi dusmīgs... ir stulbi
Lai šo nobeigtu uz pozitīvas nots -
sandra s. 9. apr 2010. 10:49Smalkā pasaule mums šīszemes dzīvē liek satikt tādus cilvēkus, ar kuriem kopā, vai no kuriem mēs varam mācīties...Nav jēgas salikt kopā divus cilvēkus ar vienādiem uzskatiem un izjūtām, lai viņi nodzīvotu garlaicīgi piepildītu mūžu Primitīvs piemērs: man patīk ģimeniskums, tīrība, visu lietu kārtība, bet man tiek iedots cilvēks, kuram tas viss "pie kājas" esot kopā ar šādu cilvēku, es iemācos pacietību un citādu domu pieņemšanu, viņš, cerams, iemācās novākt savas netīrās zeķes no klavierēm un ēst no šķīvja, nevis no pannas...
Dvēseles galvenais uzdevums ir attīstība...
ES M. 9. apr 2010. 10:49ak tu nabaga vīrs,neprot pat olas sev uzcept...
Dzēsts profils
9. apr 2010. 10:45Kas par daudz , tas par skādi. Pieticība izdaiļo dvēseli un dod lielāku baudījumu, jo tad tu cilvēks spēj novērtēt to, kas tev tiek sniegts, bet to jau saprot tikai tad, kad esi sajutis kā tas ir.
Dzēsts profils
9. apr 2010. 10:33mana devīze - viss noteik tā kā tam ir jānotiek!!!
Viss kas dzīvē notika un notiek veido mūs un mūsu nākotni!
Un caur skumjām, pārbaudijumiem, neveiksmēm izejot mēs saprotam, kas ir laimes mirkļi un kuri ir īstie cilvēki, kuriem ir vieta mūsu dzīvē!
Neķer krenķi un pasmaidi!!!
Ingrida X. 9. apr 2010. 10:23Štrunts ar Kalvīti!!
Šodien saulīte, vismaz te, pie manis, pavasarīgs ļoti!!
Saulainu dienu, Evita! Tu esi visskaistākā un visņiprākā!:))
sandra s. 9. apr 2010. 10:18Laba doma!!! Patiesi- ģimenes nesmukumi nav TIK redzami...
Vajadzēs ieteikt draugiem....
Aivars K. 9. apr 2010. 10:08rezultāts tāds pats un vīra prestižs necieš.. aci tak redxz visu, a zilu pakaļu katrai kaimiņienei nerādīs..ppp varbūt internetā paraudās, bet tas jau atkal citādi..ppp
Emīlija S. 9. apr 2010. 09:51Ir nevis teiksim daudz jārunā...bet jāpauž savas emocijas....lai partneris justos nozīmīgs,vēlams...Lai ļoti sajustu ,ka abi grib viens otru...:))
Dzēsts profils
9. apr 2010. 09:49Se rakstu dzilam grumbu rievam
Atzinu,kas neklatiene sazalojas stila viena
Nav pakartots,kas zin,sis tuksais laukums izzina ka rokam
Kuras smereties pa turam lapam grib..

