Frēzija v. 9. apr 2010. 19:37Būtu uzreiz teicis, ka tev patīk skaisti apavi, skaistas kājas nekad neizskatīsies neglītas tavos šausmīgajos apavos, tāpat kā glīti apavi nepārveidos neglītas kājas par glītākajām. Kāp kaut bumpelīšos, glītas kājas, vienmēr būs glītas, man patīk vasarā augstpapēžu basenēs staigāt, bet tas nenozīmē, ka es tās vilkšu skrienot pa pļavu uz pludmali
Dzēsts profils
9. apr 2010. 19:08ne tik liels gods būt pirmajam, cik palikt pēdējam
didi a. 9. apr 2010. 18:56par pēdējo Jūliju arī negribas būt
Frēzija v. 9. apr 2010. 18:44 Un kā tu to zini vai tu biji tas, kam viņa paraudāja uz pleca?
Nesapratu otro teikumu, - parasti sieva staigāja ar zilu aci, tagad otrādi -
......tad jau tagad vajadzēja vīram staigāt ar zilu aci, kāds sakars te ar pakaļu?
Dzēsts profils
9. apr 2010. 18:43Maiju-Paiju
Ernests N. 9. apr 2010. 18:02Patīk tās, kas nav samocītas!
Anatolijs S. 9. apr 2010. 17:47Liec mīcīt mīklu raušiem.
vienkārši E. 9. apr 2010. 17:40Ta nu maska,liecies mierā,nav man nekāda aizvainojuma,i man ir kotletes,i mīļotais vīrietis,i bariņš bērneļu!...un arī gaļas mašīna
...bet vai Tev pašai ir?
Inta D. 9. apr 2010. 17:40Ar psiholoģisku palīdzību vēl neviens paēdušāks nav palicis, bet palīdzēt, kā tikt paēdušam var, protams, ja ir vēlēšanās, gribasspēks, nelokāma apņemšanās un ticība saviem spēkiem!
Inese M. 9. apr 2010. 17:38Man ir prieks,ja kaimiņam ir prieks... nespēju priecāties par citu nelaimēm...jūtu līdzi...
Dzēsts profils
9. apr 2010. 17:34psiholoģiskais dienests grūtībās (?) nonākušajiem?


