Ilga, tie ir Tavi dzejoļi, ja- autors nezināms atkal??
Es mācos no kļūdām, savām.
Nerakstīšu neko, pilnīgi neko kritisku.
Man tikai liekas, ka vīriešiem, lai kā viņi to, iespējams, neatzītu, tāpat gribas sajusties pasargātiem un mīlētiem.

Ko nu gaudies , kad čūsku klātgulēt ņēmi ...,apdegumam palīdz skābs krējums ...

vīrietim vajag būt tam kas to mīlestību nosargās,bet nejau nicinās,un tā tālāk......

varbuut tapeec viirieshi izvelas itus celus..
http://www.youtube.com/watch?v=n4kpqDF9j6Q&feature=related

teiši tā,bet sievietej nevajag būt čūskai kas tajā sānā kož,esu apdedzinājies ļoti daudz un nepietiek kauna lai tādu jautājumu paceltu ,fuj  meitenes .

skaisti un patiesi.!

daudzus shopings tracina, bet naudas ieguushanas proces sajuusmina

Nauda nē,bet tās daudzums gan.

Vai tad nav gadījies - aizgājis gulēt pats ar sevi , bet no rīt skaties - blakus nenosakāma persona ?????? Vīriešiem tā esot........

bet cilveeku radiitiem kraamiem nav nekaadas veertiibas.

Jānim nāksies celties spārnos . /ja vien iespējams/

Taisnība jau vien ir!

Saproti- tiem, kas ir gaiši pretī, tu instinktīvi nenodarīsi pāri, nekad, ne ar pusteikumu. Bet, ja nepamatoti uzbrauc tev, vienmēr jau nemaz nevajag tekstu, pietiek, teiksim, darbā ar neatņemtu "labrīt", arī es vairs necenšos smaidīt jau labu laiciņu.Mācos saskatīt tukšu vietu, ja arī tā ir ar kaut ko(it kā)aizpildīta.

Tas nu man nepavisam nepatīk, necenšos to darīt, un nepatīk, ka kāds to dara no malas.Ir viens vārds, kas izskanēja daudzus gadus atpakaļ, bet arvien, tas stāv atmiņā

Gadās visādi,bet cenšos kontrolēt ko saku.

ko man tagat dariit?

taapeec , ka tautai vajag maizi un izraadi, pozitiivismaa nav sensaacijas

:) Protams, ka līdzības drosivien ir ne mazums.. Visi mēs esam cilvēki.. Kur nu vēl runājot par atkarībam, tur jā tiešām līdzibas dzīvesstāstos ir vairāk kā biezi sastopamas un par glābiņa meklēšana pie visiem svētajiem... es pati periodiski pie tā nonāku, takā tas man arī ir saprotams.. un es nenopeļu to, ja tas patiešām kautko vērš par labu..doma jau ir laba arī kristietībā..
Nezinu, man palīdz pozitīva domāšana..lai arī reizēm grūti nākās ir jācenšas.. Es domāju, ka no visa var izvilkt kautkādu pozitīvu pieredzi sev..  Kaut arī šis cilvēks sagādāja vilšanos.. viņš man deva kautkadu pārliecību par sevi..daudz ko uzsāku darīt, ko sen gribēju, bet tālāk par plāniem netiku un tagad netaisos apstāties.. Un vēl es sapratu, ka var būt vel kāds cilvēks ar ko man var būt tik interesanti, jo esmu dīvaina personība, kas ļoooti reti atrod ar ko ta var parunat.. Nu, ja jau ir viņš tad jābūt vēl citiem..:)
Nav jau jēgas vainot arī sevi vai tikai otru cilvēku, ka nekas nesanāk.. galu galā nav starpības kurs to izbeidz..un pārsvarā vainīgi ir abi..
Un galvenais neturet dusmas un aizvainojumu sevī, tas beigās saēd Tevi pašu.. vienkārši analizēt izdzīvot un piedot, ja vajag..
Tas tā man liekas..katram jau ir savi veidi kā tikt ar neveiksmēm galā..
Un jā ..sievietes..   vecumam, laikam nav nozīmes.. Bet ir taču sievišķīgi būt naivai un vājai.. Es mācos mīlēt sevi kāda esmu.. un esmu pamanījusi, ka tad arī citiem Tevi ir vieglāk mīlēt..