Dzēsts profils 22. mai 2010. 19:07

īstajā laikā - īstais dzejolis !!!!!!!!!!!!!!! Katram ir ko atcerēties ...

Broņislavs D. 22. mai 2010. 18:58

Mani tie nepiemeklee

Dzēsts profils 22. mai 2010. 18:52


morgana b. 22. mai 2010. 18:41

ja ziedi no sirds davinaati, nevis formaali pasniegti, tie ir briiniskiigi...
http://www.youtube.com/watch?v=GULPxdlkZfU&feature=related

morgana b. 22. mai 2010. 18:31

ir dzidrie un ir antonovkas

morgana b. 22. mai 2010. 18:21

naudas pa maz!!!!

ierakstam «doma»
Dzēsts profils 22. mai 2010. 18:19

Latgalē sauc par Ružēņu.

Dzēsts profils 22. mai 2010. 18:16

   viena no manām visvismīļākajām dziesmām!

ierakstam «Mettallica»
Dzēsts profils 22. mai 2010. 18:12

nebūšu oriģināla- līdzīgi kā citām amigosietēm----->
priekšroka smaržīgajām: frēzijas, puč(ķ)uzirnītes, maijpuķītes...
un nekas nav arī pret citām krāšņām, krāsainām- magonēm, rudzupuķēm...
(eh, gribēju ielikt  te "Zeļļus" (nākam ar pilnu klēpi rudzupuķēm dienas saulainajā pusē), bet nafkvalitatīva ieraksta )

dainis c. 22. mai 2010. 18:06

Es gan vairāk sevī atpazīstu meža dievu Pānu.   Liels sieviešu un vīna mīlētājs .

Dzēsts profils 22. mai 2010. 18:06

ierakstam «Sveicinati»
Dzēsts profils 22. mai 2010. 17:55

Paldies cilvēki..:)) Biju gaidiijusi asu kritiku..:D Taads stulbums manos gados..:)) Bet neko, caur tadam lietam jau dzive interesanta..

Dzēsts profils 22. mai 2010. 17:50

ierakstam «Sievietes fenomens!!»
ES M. 22. mai 2010. 17:48

man jebkuri mīļi,ka tik tos dāvājis mīļotais vīrietis..........

ES M. 22. mai 2010. 17:44

kas nu kuram draudzība,manas acis tur redz pavisam ko citu.........

ierakstam «DRAUDZĪBA !»
ES M. 22. mai 2010. 17:27

pat bērnu mīļākajai multenei neliekat mieru,kauns.........paldies dievam,ka mani šādas problēmas  nenomoka................

ES M. 22. mai 2010. 17:25

acīmredzot dievi nebija pārāk laimīgi,tapēc pārvērta cilvēku dzīvi par ''elli''..........

Ilona M. 22. mai 2010. 17:15

Laikam esmu mazliet dīvaina,bet es nekad neesmu pati sev bijusi pati galvenā.Vienmēr ir atradies kāds,kas man ir svarīgāks par mani.Un prieks,ka ne man vienai tādas izjūtas.Jā,neko daudz vieglāk no tā nepaliek,bet arī tādi vakari,kad tādas domas nāk virsū nav nemaz tik bieži.Ja man kāds nebūtu degunā iebāzis,ka neesmu es vairs pati svarīgākā,varbūt pat nebūtu par to aizdomājusies.:)

Autorizācija