Kastaņa.....

Ar tevi es lasīju kastaņus
rudens trūdošās milzīgās lapās
un rudens bij nosalis un kluss
kā atvests no dienvidiem papuass.
Bija slapjš un mazliet drēgns un auksts
ar mākoni lielu un zilu
un pēkšņi man likās: tu esi mans draugs
un ka es… tevi mazliet mīlu.
Tev bij tādas rokas nosalušas
un tu runāji visādus jokus
un debesis bij zilas, zemas un pušas
pār mums abiem kastaņkokos.
Es neteicu nekā, bij kastaņi skaistumā
jau no bērnības apbrīnoti
teikt vai neteikt, ka es tevi… nu jā
un varbūt pat ļoti.
I. Ziedonis

mans rudens simbols ir gumijas zaabaki  

..paldies, diena jau jauki sākusies...:))

inta ?te kaut kas nav tīrs??jūs redzēsiet manu uzņēmumu sertifikātu? jūs runāt ar manu meiteni latvijan draugi, kas ir zināms, man vairāk nekā gadu, kurš ir dzīvojis un strādājis kopā ar mani?

Paldies,tas ir kā ūdens lāse izslāpušai sirdij....trāpīts desmitniekā....     

      

     "šajā rudens saules stundā
    tavi vārdi san".

Kolorīts izmainās "oktobŗa pilnatnes dārzā", kad

    "klīstu dzedrajā bezsaules gaismā,
    stāju pie bumbieres bālgā stumbra".

Rudens ir arī palicis atmiņā kā aiziešanas laiks, kad dzimtene bija jāatstāj.

    "Kad rietēs mēness,
    klāsies tāls ceļš mums zem kājām".

Kaskāžu kalnos

    "rauduves šogad aizlaidās agri, būs barga ziema,
    un tu nekad vairs nebūsi tik viegls un tik dzidrs kā tagad, kad es tevī raugos".

Rudenim aizejot, "kad kalnu dzidrajās dzīlēs" ir sakritis sniegs,

    "ir laiks ziemas gaidībās ... un cilvēkam ir laiks
    sevī dziļāk ievilkties".

Ivaskas dzeja ir personīga, intīma, bet

    "nevienam nav tiesību taujāt,
    un nevienam tiesību sekot,
    kad savu raktuvju dzīlēs es nokāpju meklēt tevi.
    Kad tumsā nokāpju viena, tālāk un dziļāk ik nakti. ...".

It bieži dzejniece uzrunā kādu "tu", kas paliek neizgaismots, neidentificēts, it kā ēnā paslēpts.

    "vienmēr pret vakaru tu atnāc,
    noslauki pasauli no mana sliekšņa un paliec gaidot aiz loga.
    Zinu, mūs šķir tikai plāns stikls, bet dzīvoju tālāk kā vienmēr,
    neierādot nevienam, cik tuvu esmu
    dzīvei, aizai un tev".

Nēsmu nekad rastījusi.Man ,spilktākās atmiņas ,paliek manā prātā.

skumji...ar 1.septembri vasara pagājusi....bija jauka,silta,saulaina..un to siltumu sirdī  gribētos saglabāt līdz nākošai vasarai,tad vieglāk būtu arī pārlaist auksto ziemu....bet,galvu augšā,vēl priekšā jauka atvasara

Tagad sāksim gaidīt Ziemassvētkus.....

Pastāv tas, kas mainās! Atvadīsimies, lai gaidītu to NO JAUNA....!

Vēl ne, es vēl noķeršu vasaru aiz astes   

..............Tā kura viņu galinās lai ieņem pēc tam- viņa (Kapteiņa) vietu.
    Biju kādreiz dzirdējis,bet nevaru attcerēties to hohmu!

Ģirt- !!!-veiksme nekad nevienam nav netraucējusi-arī tiem pašiem veiksminiekiem.

Paldies.

Sievietes.......    .......vispirms pasaka, pēc tam domā..........

Iespējams- lai viņus nogalinā vis vecākā( - resnākā, dumjākā, nesmukākā....) no sievietēm? Vai otrādi- visgudrākā, ( smukākā...?)- un dāmas nevarēja vienoties , kura nu tā būs.

Arī Tev Jauku dienu,Andi!