jā..jā, Dārzniec.. Un tie kstaņi..p

http://www.youtube.com/watch?v=8x4GC0-Z0ZI

http://www.youtube.com/watch?v=zxYzWVWa0h8&feature=related

Te vēl drusku ,bet arī jauka..

Nu ja-kā jau īsta vāvere...tik ņem un grauž nost,ko tur daudz acīs skatīties

Man vakar sanāca savādāk.

Mežā.
Absolūts bezvējš.
Nedomāts.. sēņu.. miljons.

Bez kādām tur kundzēm un marihuānas. Bez..garžvielu aronmāta.
Bet- iebaroju savu............negribu lietot to cēlo vārdu..........ilgam laikam.

Fui, kaut kāds savārstījums sanāca... Trakums! Gribēju kā labāk, bet... Nu labi, tagad gan:
http://www.youtube.com/watch?v=CXNt-3sa0ts&feature=related

Smukie koki..............

Jo īpaši- tajā ceļa gabaliņā uz Pociemu.
Ir tāds.

Man patīk...
<object width="640" height="385"><param name="movie" value="http://www.youtube.com/v/CXNt-3sa0ts?fs=1&amp;hl=en_US"></param><param name="allowFullScreen" value="true"></param><param name="allowscriptaccess" value="always"></param><embed src="http://www.youtube.com/v/CXNt-3sa0ts?fs=1&amp;hl=en_US" type="application/x-shockwave-flash" allowscriptaccess="always" allowfullscreen="true" width="640" height="385"></embed></object>

priecāties,sapņot un mīlēt dzīvi
iet pa pilsētas bruģi un justies brīvi
tik brīvi ka aizmirstas ikdienas raizes
un saule uz sava stara aiznes
mani pie zeltainas kļavas lapas
paņemu kļavlapu rokā un brīnos
kā tik maza bet burvīga lapa
                                                                                                     var mani iepriecināt
                                                                                                     kā brīnums
                                                                                                     ko sen jau es gaidu

/aut. nez./

Dzīvew ir brinišķīga, mēs paši viņu bojajam.

Dīvaina meiča nāk.

Kaķi ir ļoti jūtīgas būtnes ..., manējā mincīte uzreiz sajūt, kad saimniecei vajadzīgs mierinājums , tūlīt ir klāt , lai samīļotu ...  

Skaties tik droši,šitai tas patīk.

Laiks ir arī mūsu lielākais ienaidnieks.....

Es vēlos

Es zināju,ka reiz tā arī notiks
Un nojautu,ka tieši tā viss būs:
Ka nedzirdēšu vairs tavus soļus
Un klusums pārāk skaļš tad kļūs.

Nav vērts vairs atgriezties,kur viss reiz sākās
Un veltīgi ir tavu smaidu lūgt,-
Visapkārt zaļo tavas mīlas nātres
Un tuvums sāpīgs mums jau kļūst.

Es vēlos,lai tu esi manā sirdī
   Lai tu neaizej,
   Jo abus mūs vēl vieno nepasacīts vārds...
   Tu nedrīksti tā aiziet,dzirdi!?
   Un skumjas atstāt dvēselē,
   Jo manī deg vēl tevis degtais mīlas sārts!

Es nespēšu pie tevis otrreiz aiziet,
Jo viemēr tavas durvis man ir ciet,
Par daudz es laikam gaidīju no tevis
Un tāpēc tev bij jāaiziet.

Bet tik un tā joprojām tevi gaidu,
Skats tik un tā uz tavu pusi steidz,
Tu zini,tikai tev es,mīļā,smaidu-
Skan tavi vārdi:viss jāizbeidz!

Skan atkal manas dzīves rūgtais valsis,
Man vairāk nekā citiem skumju dots,
Es nesaprotu,kāpēc sapņi nomirst
Un kādēļ ceļš tik akmeņots.

Vai tiešām jāpaliek būs atkal vienam,
Vai nedrīkstēšu tevi apmīļot,
Kā gan lai noticu es jaunai dienai,
Ja cerību tā nespēj dot?!