Amigos.lv Blogi

Aleksandrs V. 18. sep 2010. 10:20

tors: MC_Light http://amigos.lv/lv/blogs?id=325394#love
Kā nodzīts suns
Pārnāci mājās
Pēc kārtējās pastaigas
Neatļautās

Kur likt tevi - piesiet?
ķēdes norausi, aizbēgsi
saplēsīs, atkal būs jāārstē -
kāpēc neklausi-
sēdi mierīgi, klusē un gaidi
nevis apkārt skraidi
un pušumus krāj...
<<

ierakstam «Sadzirdēt sirdi ...»

iim e. 18. sep 2010. 10:16

Dzīve ir brīnišķīga, jo tā nav perfekta!

ierakstam «Dzīvei nav jābūt perfektai»

iim e. 18. sep 2010. 10:16

JĀ! Bet vai mēs esam spējīgi šo jauno novērtēt!

ierakstam «Ja dzīve mums kaut ko atņem»

Arvīds J. 18. sep 2010. 10:06

Jēzus Kristus teica:, ka jau pašos mūsu Zemes pirmsākumos visiem cilvēkiem bija viena vienīga ticība. Tad uzradās mācītāji un sāka izdomāt dažādus likumus un aizliegumus.Katrai tautai bija savi priesteri garīdznieķi,tādeļ arī izveidojās tik atšķirīgas religijas. It visās zemēs garīdznieķi darbojās pēc līdzīga scenārija.Vispirms garīdznieķi vienkāršos cilvēkus iebiedēja ar dažādu legendu stāstīšanu,kurās DIEVS bija attēlots kā briesmīgs un atriebīgs Dievs,kurš nesaudzīgi soda visus cilvēkus,kas rīkojas pretēji viņa varas gribai.Dieva žēlastību varēja izpelnīties,vienīgi dāsni sniedzot viņam upurus un naudu. Kā to pareizi izdarīt, to zināja vienīgi iesvētītie cilvēki , - priesteri ,garīdznieķi,kuri darbojas ,kā starpnieķi starp cilvēku un DIEVU. Parastie cilvēķi varēja vērsties pie DIEVA vienīgi ar garīdznieku starpniecību,kuru rokās nonāca tās dāvanas,kas bija jāpasniedz DIEVAM. Mūsu cilvēku nauda un mantas DIEVAM NAV VAJADZĪGAS.

ierakstam «Cik patiesa ir Bībele.»

Dzēsts profils 18. sep 2010. 09:53

ierakstam «Labrīt,laižam dienā,plēsīsim jokus!»

Dzēsts profils 18. sep 2010. 09:50

ierakstam «Tā ir ka vīrs tusē pa bāriem !»

Dzēsts profils 18. sep 2010. 09:45

ierakstam «Labrīt,piecēlos agri.Kamēr gulēsiet ,izdzeršu Jūsu kafiju,Veiksmīgas brīvdianas !»

Dzēsts profils 18. sep 2010. 09:44

Melna kafija baltā krūzē...
Tādā lielā, ar atmiņu smaržu.
Cik karotes cukura pielikt,
Lai nejustu rūgtuma garšu?

Balta kafija, pielejot pienu,
Tādu aukstu, lai neliesmo sirds.
Cik karotes spītības pielikt,
Lai putenis dvēselē rimst?

Melna kafija manā krūzē...
Tādā baltā. Es ieliešu vēl!
Tai klāt sauju cukura bēršu,
Lai rūgtuma nebūtu žēl.

Balta kafija, balti sapņi...
Tādi klusi, lai tālu var iet.
Cik daudz baltu cerību pielikt?
Visas vai tomēr - mazliet?

/wnk.Laimdota/