..ļoti labs raksts...!!!..Un tā ir, ka liela nozīme ir bērnības pieredzei ģimenē...!..Attiecībā uz vīriešiem...vispirms meitenes...paskatieties, ka jūsu draugs izturas pret māti, jo tā viņš izturēsies arī pret jums.!!!...savukārt, meitenēm vīrieša paraugs ir tēvs!!!...tāds viņām veidojas priekšstats par vīrieti kā tādu..!..Jo pieredze veidojas ne no vārdiem, bet no ikdienā redzētā!!!

Tu par blanšu zem acim?

...Līga, es priecājos, ja šie Osho vārdi Tev pašreiz noder!

Da,tās ir beigas,nu ir divi vienā 2 in1.

kurs gan var tik preciizi noformuleet sievisko? sievietei ir dota gudriiba,jo vina audzina beernus,sievietei ir dota izturiiba,jo vina sos beernus dzemdee,sievietei ir dots maigums,kas beerniem un viiram loti nepieciesami,sievietei ir dota intuiicija,lai izprastu gan beernus gan viiru...galu galaa sievietei ir dots speeks satureet gimeni...un ko gan vinai veel buutu jaadara? arii malku saskaldiis,ja vajadzees...

Paldie,Tev arī veksmi.

Man ir vēl!
Veiksmīgu dienu,Andi!

Paldies par šo rakstu!   

Vilmār , piekrītu katram rakstītajam vārdam ..., bet - tā ir tikai aisberga redzamā daļa , mēs neredzam , ko slēpj tumšais ūdens - kādas sāpes , traģēdijas , cik nogremdētu cerību kuģu ...

Cilvēki mainās...
Atzīstot savas kļūdas.un tās labojot ir iespējams
to papīru "izgludināt"!
L@e.2- Viss atkarīgs no mūsu spējas piedot!

Vo feini.

Debesīs satiekas divi vīrieši, stāsta kāpēc nomiruši.
Pirmais - Atnāku mājās pec darba, skatos koridorā stāv svešas kurpes un vīriešu mētelis. Sapratu, sievai mīļākais, sāku meklēt. Visus skapjus, stūrus izmeklēju. Nekur nevarēju atrast... satraucos, mani ķēra sirdstrieka un es nomiru.
Otrais - Muļķis tāds, būtu paskatijies ledusskapī, tad mēs abi vēl būtu dzīvi!

sarmite mane 08:34
nu gan -garaam....

marija liepina 10:27
nu gan -garaam....      Divas vienādas adbildes, laikam kopē,nu nesmuki.

seit izkatas ka vins dzet kauko    uz foto

nu gan -garaam....

Vilks skatās uz mežu, lai kā viņu baro,
Un saglabā mežoņa muguru stīvu.
Lai būda cik silta, lai ķēde cik gara,
Viņš nesacīs paldies, ka atstāja dzīvu.

Vilks skatās uz mežu, ko netaisās pārdot
Par gabalu maizes un cīpslotas gaļas.
Viņš neklausās saimnieka glaudīgos vārdos.
Bet varbūt, ka nedzird? Jo ķēde par skaļu.

Vien suņi caur žvadzoņu saimniekus klausās,
Vien suņi lien nolaizīt sitēja roku.
Un nenāc ar bļodu – uz mežu vilks ausās,
Un nesniedzies paglāstīt – pirkstus var nokost.

Ja atraisīt vilku no ķēdes tu baidies,
Tad nosit. Vien suņi ar nebrīvi sarod.
Vien sunim par silu kļūst saimnieka skaidiens.
Vilks skatās uz mežu, lai kā viņu baro.
    /V.Belševica/