Cad...Santa , paskatieties cītīgāk viens uz otru un katrs ieraudzīs savu atspulgu(ietekums)

atkarībā uz kurieni speries  

Tavs ieraksts
"bet vai vajaga? vai dažkār nav labāk dzīvei ritēt savu ritējumu?",
ko tur lasīt vairāk?

jauki ,paldies!!!  

Lasīju Transērfingu gadus 5 atpakaļ. Piekritīšu Vilkam- tas nav tik vienkārši- tikai jādomā kaut kas un viss būs okey.Ir \loti kārdinoša tā doma, vai ne- pašam vadīt savu likteni, pie tam īpaši neiespringstot. Bet mūsu pasaule nav gluži tāda. Patiesībā, runājot ar vienu otru psihiatru  par šīm tēmām dzirdēju diezgan vienotu spriedumu- tā ir apzināta maldināšana, tehnika ir līdzīga NLP sliktākajam izpildījumam. Vārdu sakot- ļoti uzmanīgi , dikti piedomājot un paņemot tikai vajadzīgo un pieņemamo no tā visa . I tad vēl nezin , kas tur sanāks.

Kāpēc vienīgais, kāpēc izdzīvot???  Arī naids ir mīlestība...katrs no mums var iet tikai savu ceļu.

pats tu mietu pilsonis
dažkārt - lasi cad LASI  
bet tas ir labi ka apzinies savas vajadzības...

Vai kur jauki!
Tā ir kad sakāpj galvā..............saņem ko pelnījis!
Derēja tādu Feju aizsūtīt pie vairākiem.............

Tas saucās- dzīvot komforta zonas robežās-
tu ļaujies dzīvei, dzīves un laika ritējumam- mietpilsonis tu,
es paļaujos uz sevi, ko sēšu to pļaušu- un man daudz vajag/

Vienu baltu brīdi Tu man skanēt liec ...
...un Tu man nepietiec...
...ļoti daudz pasaka šie daži vārdi...skaisti, skumji...

Zelta rudens ienācis ir klusi
Krāšņo kļavu lapu čabatās,
Zīles ozols kuro stundu skaita mulsi
Savu zaru nebeidzamās kabatās.

Kastaņkoks tas savus bērnus ežus,
Pa visām malām izmētā,
Kuplo lazdu sīkos riekstus
Jautrās vāverītes kopā vāc.

Meža ceļus domīgs staigā sēņu vācējs,
Nebeidzamas takas smagi brien,
Milzums beku garā rindā stājas,
Tikko lielā grozā visas lien.

Es atvērti ar savu vārdu ienācu, taa ari palika...
Kaut gan pēc laika sapratu - te tomēr vienkāršāk ar niku...tik ļoti dažādi ļaudis te...:)

Jo augstāk pakāpsies- jo savādāki būs spēles noteikumi, bet nekur nav teikts , ka tā būs smaga cīņa. Tas jau atkarīgs no paša , un paša dotumiem.. Un vēl- augsta pakāpšanās nav garantija tam , ka neesi tāds pats kā tie , tur apakšā. Tajā brīdī, kad sāc tādu dalīšanu- pusceļš uz zaudējumu ir jau noiets.

bet vai vajaga? vai dažkār nav labāk dzīvei ritēt savu ritējumu?

Santa- gudri cilvēki var ļoti daudz ko paredzēt ........ /

Paldies, bet tāds cilvēks man nav interesants.Visu vajag ar mēru, ar mēru.

Rovan- tev taisnība, vismaz daļēja/

santa- es ieteiktu tev piebremzēt ar saviem spriedelējumiņiem- attiecībā uz mani/

un ja visu varētu paredzēt tā vairs nebūtu taču dzīve...

Es minēju kā piemēru, kā piemēru...............