Dzēsts profils 4. okt 2010. 08:36

Tādēļ, ka nostrādā neapzināts reflekss- cik labi, ka tas nenotika ar mani.

Dzēsts profils 4. okt 2010. 08:34

Jā, tas ir nežēlīgi, diemžēl. Līdzjūtība tuviniekiem.

Dzēsts profils 4. okt 2010. 08:33

Manuprāt, nevajag to visu tik dikti sarež'ģīt- meklēt tumšā istabā melnu kaķi, it sevišķī , ja tur viņa nemaz arī nav. Kādi vēl mistiski uzdevumi? Dzīvo, ar prieku izbaudi to procesu, mācies no savām kļūdām, lai nerāptos uz vieniem grābekļiem pa n- tajām reizēm, pilnveidojies, mācies, izzini sevi, apkārtni, - vai tad tie kādi uzdevumi? Tas viss piederās pie paša dzīvošanas procesa.Te un tagad .

Ilze B. 4. okt 2010. 08:29

Pievienojos!

SAULESSTARIŅŠ m. 4. okt 2010. 08:29

O,jā,LATVIJAS SIEVIETES (LATVIETES) IR ĻOTI STIPRAS,ar vīriešiem ne salīdzināt,tiem kaklā ir tikai šlipste,bet,nabaga sievietei:
saimniecība,
bērni
un vīrietis ar kaklasaiti!  ....

Tā lūk,ar to mēs esam stipras,ļoti stipras!

ierakstam «STIPRA SIEVIETE ...»
Ilze B. 4. okt 2010. 08:28

Dīvainis!

Aleksandrs V. 4. okt 2010. 06:32

...stipra sieviete...,jā,sieviete ir stpra kā garīgi,tā arī fiziski-visā dzīves gaitā.Sievietes uz saviem pleciem pārnēsā daž ne dažādus smagumus,sākot ar ģimenes veidošanu,un līdz pat dzīves pēdējai dzīves stundai.Visas funkcijas un līnijas(morālās un fiziskās),kuras jāveic dzīves gaitā,vīrietis to nebūtu,precīzāk nav spējīgs to veikt.Jā,mūsu Sievietes - Mātes,Māsas,Omītes ir STIPRAS kā FIZISKI,tā arī GARĪGI.Paldies viņām par to.

ierakstam «STIPRA SIEVIETE ...»
Guntars H. 4. okt 2010. 05:48

Kāds

Dzēsts profils 4. okt 2010. 01:34

Man ļoti žēl   

Sanita B. 4. okt 2010. 01:17

Traģiski.  

Dzēsts profils 4. okt 2010. 00:54

Brīnišķīgi vārdi!

jogita p. 4. okt 2010. 00:43

Buus jau labi Tu tak viirietis , uznemies iniciatiivu un rezultaati neizpaliks

ierakstam «AIZEJOT...»
Frēzija v. 4. okt 2010. 00:12

Neesmu tai sarakstā  

Frēzija v. 4. okt 2010. 00:10

Jā, tika lasīts  

Dzēsts profils 4. okt 2010. 00:08

vecais stāsts... liek aizdomāties katram par savu dzīvi,vismaz man noteikti.
Tas notiek daudzās attiecībās,tomēr ne visās un es noteikti zinu,kādas attiecības un dzīvi vēlos pati-tādas kā rakstītas grāmatās un pasakas beidzas laimīgi un tad arī manai dzīvei ir jābūt laimīgai,bez rutīnas un vienaldzības,jo katru dienu ar mīļoto cilvēku var atrast,kā brīnišķīgi pavadīt laiku kopā.
Piekrītu ir grūti dot un nesaņemt preti,jo tad cilvēks izsīkst un nav vairs dzīvē prieka,sapņu.Un tajā pat laikā,ja dod un saņem pretim tad gan devējs,gan ņēmejs ir spējīgs paveikt lielas lietas un sapņot par dzīvi arī pēc pieciem gadiem.
Es ticu,ka to ko tagad nesaproti,ar laiku sapratīsi un viss būs tā kā pats vēlies.

Frēzija v. 4. okt 2010. 00:01

Manējiem bij vismīļākā:

ierakstam «Pasaciņa uz nakti»
Dzēsts profils 3. okt 2010. 23:47

Vai, cik jauka, bij jau mazliet piemirsusies...  Paldies!

ierakstam «Pasaciņa uz nakti»
Dzēsts profils 3. okt 2010. 23:36

Uguns sasilda . Sargā uguntiņu , tad arī viņa tevi sildīs un rādīs ceļu uz mājām. Uguns var arī apdedzināt - nespēlējies ar uguni ! Tāds , īsumā , mans stāstiņš .

Dzēsts profils 3. okt 2010. 23:33

tā tas ir no dzīves,kapēc to pirkt pa naudu ja var to pašu dabūt pa vēlti                                                                                                                                                                                                                                                                    

ierakstam «sadziive?!»
savsem k. 3. okt 2010. 23:27

Jā - drošās apēd , bet aizdomīgās - atdod kaimiņam ...

ierakstam «par sēnēm»
Autorizācija