Moon M. 11. okt 2010. 20:09Sonja-bet vai Tu vari iedomāties daudz ir šādu ģimeņu,kas dzīvo.....dzīvošanas pēc tikai pieciešot viens otru:-kas burtiski smok viens no otra sabiedrības........un cieš viens otru sakostiem zobiem,rejās kā tādi suņi..........bet dzīvo....atrod iemeslu "kāpēc mocīties"-un kāpēc tā ir jādara...
Tālu nav jāmeklē....kolēģe darbā,kur vīrs nestrādā,ir divi bērni skolnieki un vēl vīrs pamanās šļūkt apkārt.Uz sievas visa iedzīve,sadzīve,maksājumi un dzīvoklis-kredīts.Cik reizes jau nav gājusi prom..........cik naktis nav pavadījusi darba vietā un no rīta saraudātām acīm metas darbos....
Skumji,bet fakts....
SAULESSTARIŅŠ m. 11. okt 2010. 20:07Dzīvē visam jābūt līdzsvarā,neba katru dienu ēdīsi putukrējumu
ar zemenēm,vai diendienā ēdīsi tikai rupjmaizi!
Minka s. 11. okt 2010. 20:06 Jautājums izveidots, kā MEŽA CEĻŠ STARP CELMIEM, bet pateikšu,ka: Es tiecos pēc tā, ko vēlos dabūt,bet tikai tad,kad esmu pārliecināts,ka es to nogrābšu.
Vai esi apmierināta,ar manu atbildi???
Guntars H. 11. okt 2010. 20:02Bet ja pagātni tu esi aizmirsis un sācis jaunu skaistu dzīvi un atkārtojās tas pats kas pagātnē ko tad darīt jo pietrūkst spēka sākt visu no jauna.
Dzēsts profils
11. okt 2010. 20:00ir jācenšas sabalansēt vēlmes ar iespēju, citādi var visa dzīve paiet gaidīšanā ir jādzīvo šodien,šeit un tagad
Dzēsts profils
11. okt 2010. 19:50Cool !!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!
SAULESSTARIŅŠ m. 11. okt 2010. 19:43Bet,ir arī tādi cilvēki,kas katru rītu "sāk"jaunu dzīvi,tas jau kļūst par ieradumu...
Labāk būtu mācīties no pagātnes kļūdām un nākotnē viņas nepieļaut!
Dzēsts profils
11. okt 2010. 19:35Ja cilvēks saka šādus vārdus- būtu dikti prātīgi tiem noticēt ... Un , lai cik arī sāpīgi nebūtu- pieņemt , ka viņš nemainīsies. Tātad- vai otram tas ir pieņemami vai nē kopdzīvē.Un , ja nav- godīgi pasai sev to pasakot, tad nav citas izejas kā iet katram savu ceļu. Jo , nevajag domat, ka tad, ja paliks kopā, tas otrs kāda dienā pēkšņi sapratīs, cik labi viņam ir šepat un kā viņs ir alojies, smokot un mocoties. Un nevajag tāpat domāt, ka pašai pietiks spēka un pieticības gaidīt to brīdi( un nesagaidīt ). Tas ir baigi smags lēmums, pats lēmuma pieņemšanas process ir oj, cik smags, bet tā nav mirstamā kaite.Turies.
Dzēsts profils
11. okt 2010. 19:30Oskariņ tomēr atradi
Frēzija v. 11. okt 2010. 19:22Nevajag pašiem krāsot pagātni melnās krāsās, kāpēc tik daudzi par pagātni izsakās noraidoši? Pašu vien dzīve bij....... reizēm liekas, ka nemaz nebij saimnieki, bet savu dzīvi kādam iznomājuši........
Moon M. 11. okt 2010. 18:57........visas lielās padomdevējas !!!-vai domājiet ka tik viegli to visu tā uz ātru roku izdarīt.Protams,no malas viss liekas tik vienkārši un pats par sevi saprotams.Kopā nodzīvotiem gadiem nav tik viegli pārvilkt strīpu-NAV!!!
Tikai pašai viss jāsaliek pa plauktiņiem-PAŠAI un bez citu padomiem.Jāizsver visi par un pret...
Es arī biju tā ,kas pielika punktu ļoti ilgai laulības dzīvei...un jūs domājat ka pēc tam bija viegli???-gribējās gan...
Tikai tagad pēc vairāku gadu šķirtās dzīves viss ir sakārtojies-un bez citu padomiem,ieteikumiem............un paldies Dievam ka tā notika.
Dzīve aiz žēlastības pret otru,dzīvot uz parāda vai kopdzīve tikai pienākuma pēc-tpu-nu pie velna-kam tas viss vajadzīgs.Man vai viņam.....NEVIENAM,JO DZĪVE IET SAVU GAITU.........
Dzēsts profils
11. okt 2010. 18:56Paldies, Kaija! Kaut tas būtu tā.




