Dzēsts profils
11. okt 2010. 21:30Aha. 3:3
Bet plīsienC šovakar baigais- ar lāča miega ķepas saldumu Jāiet atmest pekas
Dzēsts profils
11. okt 2010. 21:29tulit ierubisi dinamo, mana lokomative,milais draugs...bucina cabulitim,bumbulitim,zubitei pelitei,saules starinam.
Vilks V. 11. okt 2010. 21:25Arī Guntaram brīžiem ir savs skatījums uz skumjām!
Kā ikvienam no mums...
Taču dzejolis ir radis atbalsi un tādēļ nav uzrakstījies veltīgi...
Nekas dzīvē nenotiek tāpat vien.
Dzēsts profils
11. okt 2010. 21:23laiki nav no vieglajiem,mums katram ir tas pats kas tev,bus tev gimene,varesi atrauties ar dosanu ,katru dienu varesi kniebties,dalisanu,atbalstisanu
Dzēsts profils
11. okt 2010. 21:23Varbūt kad labāk gulēt šādi dungojot līdzi ,šūpojot kājiņu un ik pa bŗīdim nospļauties, par visām dzīves nedienām
Dzēsts profils
11. okt 2010. 21:17Mooniņ, tici vai nē- bet varu- līdz kaulu smadzenēm varu. Jo arī pieliku savā laikā punktu 16 gadus ilgušai laulībai( gan cita konkrēta iemesla pēc, bet arī tādēļ, ka bija kaut kas no tā ko apraksta mūsu autore). Jā, dikti skumji. Un tagad, kad pati esmu vismaz kaut kam no tā izgājusi cauri un ir ar ko salīdzināt- vienmēr teikšu sievietēm- nevajag baidīties no šķiršanās, ja nav okey kopdzīvē. Un tas "nav okey""nebūt nenozīmē neiznestu šmucspaini vai nomestas zeķes- tie ir tādi sīkumi uz kuriem- tpu! un nav ko izrīvēt.Zēl to sieviešu, kuras pašas parakstās uz nebeidzamiem sirdsēstiem( kā Tava kolēģe), nevis pamēģinā būt galvenajām savā dzīvē. Jā, tas nav viegli, pati biju nobijusies kā diegs, kad visa tā šķiršanās gāja uz pilnu klapi, bet- cik labi, ka to izdarīju. Tas ir tā vērts.
Dzēsts profils
11. okt 2010. 21:16negribu atpakaļ dienu, varat paturēt, vien sajūtas tās, kas darīja šo dienu brīnišķīgu, tās gan lūdzu atdodiet
SAULESSTARIŅŠ m. 11. okt 2010. 21:13- "Ja goluboj"...
bet,īstie GOLUBOJ ir šitādi vīri
Dzēsts profils
11. okt 2010. 21:10Izklausās sāpīgi....varētu mierināt,bet nezinu kā....
SAULESSTARIŅŠ m. 11. okt 2010. 21:06Bagāts cilvēks ir ar skaistu iekšējo pasauli-dvēseli! No kura izstaro labestība,sirdssiltums!
Tieši ta,ne jau naudā mērama bagātība,tie,kuru bankas kontos krājas miljoni,īstenībā ir ļoti,ļoti nabadzīgi ļaudis...
Minka s. 11. okt 2010. 20:59Interesants domu "STRAUTIŅŠ" G. Račam - IEPATIKĀS
Dzēsts profils
11. okt 2010. 20:56Es šovakar par to padomāšu laižoties miegā.kaut ,kas man nepatīk sevī....
Madara M. 11. okt 2010. 20:51paldies, ka padalījāties savā redzējumā!
ance a. 11. okt 2010. 20:50Gribam jau mēs visi vairāk nekā dabūjam, tāpec jau nav jāskumst,bet jāmēgina tik ilgi,kamer dabū....
ai M. 11. okt 2010. 20:27Tiekties peec sev veelamaa sapraatiigaas robezhaas.
Inga I. 11. okt 2010. 20:26Es domāju,ka patiesība sāp bezspēcība,ka ne ko nevar mainīt un neziņa,ja aiziet tuvs clvēks no Tevis prom,sāp Tavs ego,jo Tevi pameta un ,kaut kas personisks tagad piederēs kādam vai kādai citai,ja nomirst tuvs cilvēks,tad sāp,ka neesi paspējis pateikt vai būt kopā pietiekoši bieži,un atkal sāp Tavs ego,Tavs nepadarītais darbs,neizrunāts,nepateikts,bet visvairak sāp bezspēcība,kad kādam izpalīdzi,bet atpakaļ nedabū naudu un nekad nedabūsi,bet atlikt bankā vajadzēs Tev,jo Tu galvoji,tātad sāp pašal ētticība un muļķīga uzticēšanās,bet kad iegūsti informāciju,ka Tavs mīļotais ir miris un citas Tev nav,jo nekādi nespēj sazināties,nav kontaktu,kad redzi,ka bērns tiek savainots vai saslimst,ka neko nevari darīt,lai atvieglotu ciešanas,tad patiesi sāp šī bezspecība
Dzēsts profils
11. okt 2010. 20:25ļoti skaisti, paldies.
ai M. 11. okt 2010. 20:17Ir, ir dazhi punkti aizdomiigi preciizi.

