Nauris F. 16. nov 2010. 10:26Naurītis nemaz nav vakarējais varbuut ne vakareejais,bet pieredzi neapsteigt
Dzēsts profils
16. nov 2010. 10:26Ilga Es,kā vienmēr Tu izlasīji tikai pusi no rakstītā....
Dzēsts profils
16. nov 2010. 10:26Dzīve ir kā liela deja .
ance a. 16. nov 2010. 10:24Dažam tās spējas vienas mokas ...brrrr
Moon M. 16. nov 2010. 10:24Nauri-tūlīt taps kļūdas labojums........
Aivars K. 16. nov 2010. 10:24pareizi dari!.. katram vecim ir svētas pienākums : samīlēt savu sievieti un vēl *za togo parņa*.. krievu laikā bija rublis jādod valstij kā ziedojums.. pa rto, kurš palika kara laukā..))
ance a. 16. nov 2010. 10:23Neko darīt...gadās arī tā..
Dzēsts profils
16. nov 2010. 10:22Feins gabals.
Nauris F. 16. nov 2010. 10:22atnaaca puisiitis un aprakstiija tavu blogu shkeersu krustu:D
Dzēsts profils
16. nov 2010. 10:21 Jaukai, mīļai un trakai.....Būt sievietei - nozīmē - vēju just matos!
Naurītis nemaz nav vakarējais
Moon M. 16. nov 2010. 10:21Sarmīt........ -nekādi puiši...vairs nekādi...."varbūt"
Dzēsts profils
16. nov 2010. 10:21
Spogulī es redzu tevi, sevi it visus.
Es redzu savu pasauli,
Pavisam atdžgārni.
Tā savādi un nepierasti.
Ieskatos un redzu,
Ka spogulī tavas acis ir savādākas.
Tās lūdz atbrīvošanu.
Tādas spogulī ir visu acis.
Spogulī visu redz patiesāk,
Visu redz tā kā tas ir.
Mēs visi vēlamies atbrīvošanu,
No kā tāda , kas jav ir par daudz.
Spogulī es saprotu ,
Ka es esmu tāda vienīga.
Tāda kam spogulis nemelo.
Es tur neredzu ko gribu...
Es spogulī redzu tikai to,
Es redzu tikai to kas ir.
Es redzu patiesību.
Bet spoguļi ir meļi...
Dzēsts profils
16. nov 2010. 10:20Un kuras bildē ir tavas??:P
oome S. 16. nov 2010. 10:19Moon ,ko lai dara,ja taas sarunas ap puishiem tik grozaas
Nauriiti...
Nauris F. 16. nov 2010. 10:18moon ir ok!!tu nan vaardus izraavi:D:D:D saakaas ar lieliskaam rindaam un aizgaaja uz chata tipu:D
ance a. 16. nov 2010. 10:18Dažreiz par maz,citreiz par daudz...
Dzēsts profils
16. nov 2010. 10:17Kādi tauki , ieklausies -
Bet viņas — pasaulē savā.
Un dejoja tādu deju,
Kur krustības, kāzas un bēres,
Un daudz kas man ienāca prātā
Un ienāca viss vienā reizē —
Tik jocīgi reizē un dziļi.
Un es līdz reibumam jutu,
Ka man it nekas tāds nav bijis.
